Rīgas Doma ērģeles ir otrās lielākās ērģeles Latvijā, kas atrodas Doma baznīcā, Rīgā (vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, atrodas Liepājā, Sv. Trīsvienības baznīcā).

20. gadsimta sākuma pastkarte, kurā redzamas Rīgas Doma ērģeles

Pirmās zināmās Rīgas Doma ērģeles gāja bojā 1547. gada 21. maijā notikušajā ugunsgrēkā. 16. gadsimtā Doma baznīcā iebūvēja jaunas ērģeles, kas skanēja 280 gadus. No tām ir saglabājies Dancigas kokgriezēja Jakoba Rāba darinātais prospekts manierisma stilā, kuru vēlāk ar baroka un rokoko elementiem papildinājuši citi meistari. Šodien skanošās ērģeles ir vairāk nekā gadsimtu vecas, tās ir būvējusi vācu firma E. F. Walcker & Co Ludvigsburgā. Tās tika uzstādītas 1884. gadā un tolaik bija lielākās pasaulē, 25 m augstas un 11 m platas.[1] Speciāli to iesvētīšanai Ferencs Lists veltīja korāli " Lai visi Dievu teic" (Nun danket alle Gott).[1] 1959.-1962. gadā ērģeles kopā ar visu zāli tika rekonstruētas, lai pielāgotu baznīcas telpu koncertzāles vajadzībām,[2] 1981.-1984. gadā tās restaurēja Nīderlandes firma[2] un tās ir saglabājušas savu īpatnējo skanējumu arī mūsdienās.

Pēc skanējuma tiek pieskaitītas pie klasiskā romantisma.

Valkera būvētajām ērģelēm ir divi spēles galdi, kas dod retu iespēju izpildīt arī divām ērģelēm sacerētus skaņdarbus. Doma ērģelēm ir četri manuāļi jeb klaviatūras, 124 reģistri (katrs no tiem dod savu skaņu nokrāsu, tos mainot un kombinējot iegūst dažādo ērģeļu skanējumu), kā arī 6718 dažāda lieluma koka un metāla stabules, no kurām garākā ir 10 m, vismazākā - 13 mm, stabuļu diametrs ir no 4 mm līdz 50 cm. Gaisu pievada ar 6 plēšām.[3]

  1. 1,0 1,1 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 27–33. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
  2. 2,0 2,1 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 308–309. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
  3. «Dievišķais skanējums • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2024-04-19.

Ārējās saites

labot šo sadaļu