Červonohrada
Červonohrada (ukraiņu: Червоноград, līdz 1951. gadam - Kristinopiļa (ukraiņu: Кристинопіль)) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā pie Rietumu Bugas. Akmeņogļu ieguves centrs - Ļvivas-Volīnijas akmeņogļu baseina centrs.
Červonohrada | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Червоноград | |||
Sv. Jura baznīca Červonohradā | |||
| |||
Koordinātas: 50°23′12″N 24°13′44″E / 50.38667°N 24.22889°EKoordinātas: 50°23′12″N 24°13′44″E / 50.38667°N 24.22889°E | |||
Valsts | Ukraina | ||
Apgabals | Ļvivas apgabals | ||
Rajons | Červonohradas rajons | ||
Pilsētas tiesības | 1951 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 21 km2 | ||
Augstums | 292 m | ||
Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
• kopā | 64 297 | ||
• blīvums | 3 252,8/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
Mājaslapa | http://www.chervonograd-city.gov.ua/ | ||
Červonohrada Vikikrātuvē |
Vēsture labot šo sadaļu
Pilsētu 1685. gadā dibinājis hetmanis Felikss Kazimirs Potockis, nosaucot savas sievas Kristīnes vārdā. Viņa mazdēls Francis Potockis šeit uzcēla pili, ap kuru izveidojas pilsēta. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.
Pēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Kristinopiļu ieņēma vācu karaspēks.
Pēc kara pilsētu atkal iekļāva Polijas teritorijā un tās tika padzīti ukraiņu iedzīvotāji. 1951. gadā notika teritorijas apmaiņa starp PSRS un Poliju, un pilsēta tika piešķirta PSRS. Polija savukārt ieguva rajonu ap Ustšiki Dolni pilsētu. Tad savukārt tika padzīti pilsētas poļu iedzīvotāji. Tika attīstīta akmeņogļu ieguves rūpniecība, un 1957. gada 25. decembrī tika atvērta apkārtnē pirmā akmeņogļu ieguves šahta. Līdz 1991. gadam Borislava bija Ukrainas PSR sastāvā.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Červonohrada.
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)