Čārlzs Renkens

Čārlzs Edvards Renkens (angļu: Charles Edward Ranken; 1828. gada 5. janvāris Bristole1905. gada 11. aprīlis Vusteršīra) bija Lielbritānijas šahists.

Čārlzs Renkens
Charles Edward Ranken
Personīgā informācija
Dzimis 1828. gada 5. janvārī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Bristole, Apvienotā Karaliste
Miris 1905. gada 11. aprīlī (77 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Vusteršīra, Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Nodarbošanās šahists, garīdznieks

BiogrāfijaLabot

Piedzimis Brislingtonā netālu no Bristoles. Šahu iemācījies spēlēt skolas gados, bet par spēcīgu spēlētāju izveidojies mācību laikā Oksfordas Vedhema koledžā, kuru beidzis 1850. gadā. 1851. gadā Londonas šaha turnīrā pēc izslēgšanas sistēmas nokļuvis līdz finālam, kur zaudējis Zamuelam Bodenam. 1867. gadā kļuvis par Anglikāņu baznīcas vikāru Sendfordā uz Temzas netālu no Oksfordas. 1869. gada aprīlī kopā ar Vinstona Čērčila tēvu Rendolfu nodibinājis Oksfordas Universitātes šaha klubu un kļuvis par tā pirmo prezidentu. 1869. gadā dalījis arī 2.-3. vietu 5. Britu grāfistu šaha asociācijas kongresā Jorkā, kurā piedalījušies ārpus Londonas dzīvojošie Anglijas šaha amatieri. 1871. gadā apmeties Vusteršīras grāfistes pilsētā Malvernā, kur nodzīvojis līdz sava mūža beigām. 1872. gadā viņš šeit uzvarējis 8. Britu grāfistu šaha asociācijas kongresā. Aizrāvies arī ar korespondencšahu un 1872. gadā uzvarējis Britu šaha asociācijas turnīrā. No 1877. līdz 1880. gada septembrim bijis šaha žurnāla Chess Player’s Chronicle redaktors. Sadarbojies arī ar citu šaha žurnālu British Chess Magazine. 1878. gadā Londonā ieņēmis 2. vietu 14. Britu grāfistu šaha asociācijas kongresā. 1881. gadā uzvarējis 16. Britu grāfistu šaha asociācijas kongresā, apsteidzot Džonu Ouenu un Viljamu Veitu.[1] 1883. gadā dalījis 5.-6. vietu starptautiskā šaha turnīrā Londonā, kurā uzvarējis Kurts fon Bardelebens.[2]

1889. gadā izdevis pirmo šaha atklātņu teorijai veltīto grāmatu angļu valodā - Chess Openings Ancient and Modern, kurai bijis nozīmīgs ieguldījums tā laika šaha teorijas attīstībā.

AtsaucesLabot

  1. «Leamington 1881». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. augustā. Skatīts: 2017. gada 27. janvārī.
  2. London (Vizayanagaram) (1883)

Ārējās saitesLabot