Pērs

Pērs (angļu: Peer) ir titula statuss, kas ir pie lordu kategorijas piederoša aristokrātijas titula īpašnieks, tiesīgs piedalīties Lordu palātas (House of Lords) darbā.

Pēri valkāja svinīgus apmetņus, kuri norādīja uz to stāvokli sabiedrībā.

Pērisms (angļu: Peerage) kā atsevišķa titulāra kategorija pastāvēja Francijā un pastāv Lielbritānijā.

Pērs Lielbritānijā

Apvienotajā Karalistē ir 5 rangu pēri: hercogs, marķīzs, grāfs, vikonts, barons. Skotijā piektā ranga pērs ir nevis barons, bet gan parlamenta lords, jo Skotijā, kuras aristokrātijas struktūra atšķiras no angļu varianta, barons nav pērs, bet vienkārši titulēts aristokrāts ar barona ranga valdījumu, vai arī mantojis titulu, kurš nav lords.

Anglijas īpatnība vēl ir arī tāda, ka tituls attiecas tikai uz personu, nevis tā ģimenes locekļiem (tas attiecas pat uz karalisko ģimeni). Ja tiem nav sava titula, tad formāli kā ļaudis bez titula, tie pieskaitāmi vienkāršajiem ļaudīm, kaut arī pēc heraldiskajiem likumiem atbilst "džentrī" (Gentry) kārtai (mazā aristokrātija - baroneti, bruņinieki, skvairi, džentlmeņi - kas ir kā starpslānis starp pēriem un jomeniem - Yeomen, Yeomanry, - t.i. brīvajiem zemniekiem).

Pēra statusu var piešķirt vai nu personai uz mūžu, t.s. mūža pēri (to ļauj divi likumi: 1876. gada Likums par apelācijas jurisdikciju - Appellate Jurisdiction Act - un 1958. gada Likums par mūža pērismu - Life Peerages Act), vai arī ar rakstisku patentu piešķirt titula pārmantojamību, t.s. mantojuma pēri.

Titula forma

Pēru tituliem ir divi pamatveidi: rangs "kas" (Rank Name) un rangs "no kurienes" (Rank of Name), t.i., titula nosaukumā var būt dzimtas uzvārds vai valdījuma nosaukums. Piemēram:

• augstākie pēri vienmēr būs "no kurienes", piemēram: Ričards, Jorkas hercogs (Richard, Duke of York);
• grāfi un marķīzi ar mantojamajiem tituliem (kaut tie cēlušies no valdījuma nosaukuma) biežāk izmanto dzimtas dinastijas uzvārdu "kas", piemēram: Henrijs Tjudors, grāfs no Ričmondas (Henry Tudor, Earl of Richmond); izņēmumi ir, ja titulā minētais valdījums nav pakļauts Lielbritānijas kronim, kad "no kurienes" formas vietā lieto formā "kas", piemēram, marķīzs Duro (Marquess Douro), nevis Duoro marķīzs (Marquess of Douro), jo Duro upe atrodas Portugālē un sen vairs nav Lielbritānijas karaļnama vasaļmarķizāts;
• vikonti un baroni lieto "kas" variantu, piemēram, vikonts Montgomerijs (Viscount Montgomery), bet ir arī nianses, kad valdījuma nosaukums aizstāj uzvārdu, piemēram, Folklendu vikonts tiek dēvēts par "vikontu Folklendu".

Dažkārt, it sevišķi baroniem un vikontiem, valdījuma un tā teritoriālās piesaistes nosaukumi nāk klāt pie pēra pamattitula, piemēram: vikonts Montgomerijs, Alameins Hindheds no Oksfordas grāfistes (Viscount Montgomery of Alamein, of Hindhead of County of Oxford) kur informācija pēc pirmā komata nav titula sastāvdaļa, bet tikai paskaidrojošs teksts.

Atšķirības

Apvienotās Karalistes pērisms atšķiras atkarībā no reģiona un vēsturisko tradīciju konteksta:

• Anglijas pērisms (Peerage of the England) attiecas uz tituliem, kas radušies Anglijā pirms 1707. gada Likuma par apvienošanos.
• Skotijas pērisms (Peerage of the Scotland) attiecas uz tituliem, kas radušies Skotijā pirms 1707. gada Likuma par apvienošanos. Pēc apvienošanās pastāvēja vienošanās, ka ne visi skotu pēri būs tiesīgi piedalīties Lordu palātas darbā. Skotijas pērus Londonā pārstāvēja 16 "pēri pārstāvji". 1963. gadā visiem skotu pēriem tika atļauts būt Lordu palātā.
• Īrijas pērisms (Peerage of the Ireland) attiecas uz tituliem, kas radušies Īrijas Karalistē pirms 1800. gada Likuma par apvienošanos, kā arī dažus titulus, kas ieviesti pēc tā. Pēc apvienošanās pastāvēja vienošanās, ka tāpat kā Skotijas pērus, Īrijas pērus Londonā pārstāvēs 29 "pēri pārstāvji".
• Lielbritānijas pērisms (Peerage of the Great Britain) attiecas uz tituliem, kas radušies Lielbritānijas Karalistes laikā (1707.-1801.)
• Apvienotās Karalistes pērisms (Peerage of the United Kingdom) attiecas uz tituliem, kas radušies pēc 1801. gada.

Pērisma rašanās

Pēc tam, kad Viljams I Iekarotājs kāpa Anglijas Karalistes tronī, viņš veica administratīvo reformu, sadalot valsti "manorās" (manor), t.i. feodālos valdījumos, kurus piešķīra valdījumā karalistes baroniem. Tos, kuru valdījumā bija vairākas manoras, sāka dēvēt par "lielbaroniem" (greater barons). Tajā laikā sāka veidoties iekšējā gradācija, parastos baronus uz Karaliskās padomes sapulcēšanos aicinot šerifiem, savukārt lielbaroniem karalis uzaicinājumu sūtīja pats personīgi. Sākot ar 1254. gadu parastos baronus uz Karalisko padomi pārstāja aicināt, savukārt lielbaroni šīs tiesības sāka mantot.

14. gadsimtā ieviesa hercogu un marķīzu rangus, 15. gadsimtā - izveidots vikonta tituls.

Īpašie tituli

• Velsas princis

Pērs Francijā

Francijā pastāvēja sava, kontinentālā pērisma sistēma.

Ārējās saites

• Blackstone, W. (1765). Commentaries on the Laws of England. Oxford: Clarendon Press.
• Cox, N. (1997). "The British Peerage: The Legal Standing of the Peerage and Baronetage in the overseas realms of the Crown with particular reference to New Zealand." New Zealand Universities Law Review. (Vol. 17, no. 4, pp. 379–401).
• Farnborough, T. E. May, 1st Baron. (1896). Constitutional History of England since the Accession of George the Third, 11th ed. London: Longmans, Green and Co.
• Peerage Act 1963. (1963 c. 48). London: Her Majesty's Stationery Office.