Franču Ārzemnieku leģions
Franču Ārzemnieku leģions (franču: Légion étrangère) ir Francijas armijas sauszemes bruņoto spēku apakšvienība, kas tiek komplektēta no brīvprātīgajiem, kas paraksta terminētu līgumu. Leģionā dien vairāk nekā 136 valstu pārstāvji. Senākos laikos Ārzemnieku leģionā dienēja pat vairāk kā 35 000 karavīri, bet šobrīd šajā apakšvienībā dien apmēram 7 700 karavīri.[7]
| Franču Ārzemnieku leģions | |
|---|---|
| Légion étrangère | |
 Ārzemnieku leģiona granātas emblēma | |
| Darbība | 1831. gada 10. marts – pašlaik |
| Valstis |
 Francija |
| Filiāles |
.svg){kind=small} Francijas bruņotie spēki |
| Tips | Triecienvienība |
| Loma |
Sauszemes karadarbība Ekspedīcijas karaspēks Gaisa desanta spēki |
| Lielums | 9 000 karavīru |
| Nickname(s) |
La Légion "The Leģions" |
| Patron | Svētais Antonijs[1] |
| Motto(s) |
"Leģions ir mūsu tēvija" Legio Patria Nostra[2] |
| Branch colours Beretes krāsa |
Sarkans un Zaļš Zaļa[3][4] |
| March | Le Boudin[5] |
| Gadadienas | Kamaronas diena (30. aprīlis) |
| Website |
www www |
| Komandieri | |
| Komandants | Ģenerālis Kristiāns Žils Daltons [6] |
| Ordeņi | |
| Neceremoniālais karogs |
 |
| Abreviatūra |
FFL (Angļu val.) L.É. (Franču val.) |
Franču Ārzemnieku leģions tika nodibināts 1831. gada 10. martā ar Luija Filipa dekrētu. Leģions tika izveidots, lai atbrīvotos no ārzemniekiem, kas lielā skaitā bija atkāpušies kopā ar Napoleonu, un iegūtu militāro spēku, ar kuru uzturēt kārtību Francijai piederošajā Alžīrijas kolonijā. Pirmās vienības leģionā tika veidotas pēc nacionālā principa. 1837. gadā, kad Ārzemnieku leģions ilgstošā karadarbībā Spānijā 1836. gadā bija zaudējis lielāko daļu no saviem karavīriem, tika veidots jauns leģions, kurā vienības vairs neveidoja pēc nacionālā principa un par saziņas valodu kļuva franču valoda.
Franču Ārzemnieku leģions lielākoties ir piedalījies karadarbībā ārpus Francijas, ja neskaita Pirmo un Otro pasaules karu. Leģionāri dažādos laikos ir karojuši un uzturējuši kārtību Eiropā, Āzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, kā arī Āfrikā. Tā galvenais uzdevums senāk bija Francijas koloniālo plānu realizēšana, bet šodien tas tiek izmantots ANO un NATO miera uzturēšanas operācijās. Francijai zaudējot savas kolonijas, arī leģiona lielums saruka. Vjetnamas kara laikā leģions sasniedza apmēram 40 000 karavīru spēku, bet divdesmitā gadsimta beigās tā karavīru skaits nokritās zem 10 000. Šobrīd leģionā dien apmēram 7 700 karavīri.[7]
Attīstoties tehnoloģijām arī Franču Ārzemnieku leģionā notikās pārmaiņas, piemēram, pēc Pirmā pasaules kara leģionā parādījās pirmais kavalērijas pulks, kas bija apbruņots ar transportu, tankiem, bet pēc Otrā pasaules kara leģionā tika izveidots pirmais izpletņlēcēju bataljons un motorizētās vienības. Mūsdienās leģionā ir tanku, kājnieku, sapieru vienības, kā arī štābs. Kopumā tas sastāda 7 pulkus (viens no tiem ir izpletņlēcēju pulks, kurā ietilpst arī leģiona speciālo uzdevumu vienība), pusbrigāde un viena speciālā vienība. Vienības ir dislocētas dažādās vietās Francijā un ārpus tās.
Franču Ārzemnieku leģionā pieņem vīriešus vecumā no 17 līdz 40 gadiem, kuri ir gatavi dienēt jebkurā pasaules daļā.[8] Lai tiktu Ārzemnieku leģionā ir jāiztur virkne veselības, fiziskās sagatavotības un psiholoģiskos testus. Pirmais līgums tiek noslēgts uz 5 gadiem. Pēc 3 gadiem dienestā var lūgt piešķirt Francijas pilsonību. Uzņemot leģionā katram karavīram tiek piešķirts jauns vārds. Līgumu var atkārtoti pagarināt uz 5 gadiem. Pēc 15 gadiem dienestā leģionārs iegūst tiesības uz pensiju, kuru varēs saņemt pēc dienesta jebkurā pasaules vietā. Senākos laikos potenciālo leģionāru biogrāfijas pārbaudīja virspusēji, tomēr mūsdienās tam pievērš krietni lielāku uzmanību, piemēram, pārbauda INTERPOL datubāzē vai persona nav starptautiskajā meklēšanā. Senāk dienēt bija aizliegts frančiem, tomēr mūsdienās arī viņi var iestāties Franču Ārzemnieku leģionā.
Leģionā var dienēt jebkuras valsts un tautību pārstāvji. Tas atspoguļojas arī leģiona devīzē — "Leģions ir mūsu tēvija" (latīņu: Legio patria nostra). Lielākais skaits leģionāru ir bijuši no Vācijas, Itālijas, Beļģijas un citām valstīm. Nereti Ārzemnieku leģiona etniskais sastāvs atspoguļoja noteikta laika posma situāciju, piemēram, pēc Otrā pasaules kara lielu daļu leģiona karavīru nāca no Vācijas.[9] Šodien liela daļa leģionāru nāk no bijušās Padomju Savienības un tās satelītvalstīm. Arī vairāki simti latviešu laika gaitā ir dienējuši un arī šodien dien Franču Ārzemnieku leģionā.[10][11]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Le saviez-vous ? Les militaires aussi ont leurs saints patrons!». Ministère des Armées. 2022. gada 21. janvāris.
- ↑ Official Website of the General Command of the Foreign Legion
- ↑ «French Foreign Legion Traditions». Foreign Legion Info. 2016. gada 30. jūnijs.
- ↑ «French Foreign Legion Uniforms». Foreign Legion Info.
- ↑ Musique de la Légion étrangère. «Le Boudin – Musique de la Légion étrangère (vidéo officielle)», 2013. gada 16. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-12-11 – caur YouTube.Veidne:Cbignore
- ↑ «The COMLE». Legion Etrangere (franču).
- ↑ 7,0 7,1 «Новый шанс для новой жизни» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-12-12. Skatīts: 2009-12-30. (krieviski)
- ↑ Uzņemšanas noteikumi Arhivēts 2010. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ «Debatte unerwünscht» (vācu). Skatīts: 2009-12-30. (vāciski)
- ↑ "Tādu latviešu bija daudz, un ap diviem simtiem rada izeju — atkal doties karā, šoreiz par Francijas karogu." Latviešu karavīri svešos karos. (kasjauns.lv)
- ↑ "Patlaban Franču leģionā dien 15 Latvijas bruņoto spēku karavīri, kuri pametuši dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēkos." Franču leģionā dien 15 no NBS aizgājušie karavīri (LETA) Arhivēts 2009. gada 11. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Franču Ārzemnieku leģions |