Atvērt galveno izvēlni

Ādolfs Gerhards fon Vulfs

Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (vācu: Adolf Gerhard Boris Emil Baron von Wulf, 1857-1904) bija vācbaltu jurists un muižnieks, kas no 1890. līdz 1897. gadam uzcēla jauno Cesvaines pili.

Ādolfs Gerhards fon Vulfs
Adolf Gerhard Boris Emil von Wulf
Ādolfs Gerhards fon Vulfs
Personīgā informācija
Dzimis 1857. gada 1. maijā
Vīsbādene, Prūsijas karaliste (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1904. gada 25. martā (46 gadi)
Vīne, Austroungārija (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Dzīves vieta Cesvaine
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās muižnieks
Vecāki Jūliuss fon Vulfs, Šarlote fon Reiterna
Brāļi Voldemārs
Māsas Vilhelmīne Šarlote, Auguste Emma Frederika, Marija Alvīne Elizabete
Dzīvesbiedre Anna Natālija Štāla fon Holšteina
Bērni Vilhelms Ādolfs Edmunds

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1857. gada 1. maijā Vīsbādenē Gaujienas muižas īpašnieka Jūliusa fon Vulfa (1809-1872) piecu bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Bērnību kopā ar māti pavadīja Vīsbādenē, kur uzsāka mācības ģimnāzijā, pēc tēva nāves viņa ģimene pārcēlās uz Cesvaini. Turpināja mācības Bērzaines ģimnāzijā (1874-1876) un Tērbatā. Studēja Tērbatas Universitātē jurisprudenci (1879-1881) un ekonomiku (1881-1883), bija studentu korporācijas Livonia loceklis. Šajā laikā uzsāka kopdzīvi ar Loti Elksni (dzimusi 1856), viņiem dzimuši četri ārlaulības bērni: Jānis Kalniņš (1884), Otīlija (1887), Ferdinands Kalnings (1889) un Pēteris Kalniņš (1892).

Kopš 1884. gada bija Cesvaines muižas īpašnieks, 1885. gadā apprecējās ar Annu Natāliju Štālu fon Holšteinu (1862-1933). Tajā pašā gadā pie doktorāta uzcēla privātu slimnīcu ar 25 gultām. 1892. gada vasarā arhitekti H. Grīzebahs un A. G. Dinklāge pēc viņa pasūtījuma uzzīmēja jaunās Cesvaines pils plānu eklektisma stilā. No 1892. gada rudens līdz 1893./1894. gada ziemai uzcēla pils staļļus, 1894. gadā pabeidza pils mūrniecības darbus un jumtu, veica apmešanas un daļu nobeiguma darbu, bet 1895. gada septembrī Vulfi ievācās jaunajā pilī. Pēc ilgstošas slimošanas viņš devās ārstēties uz Vīni.

Miris 1904. gada 25. martā Vīnē. Viņa līķis pa jaunatklāto dzelzceļa līniju Pļaviņas—Valka tika atvests līdz Cesvaines stacijai, no turienes zārku ar melni pārklātu pajūgu, ko vilka četri melni zirgi un pavadīja 60 cilvēku ar lāpām, to nogādāja pilī. 3. jūnijā apglabāts dzimtas kapličā Cesvaines pilskalnā (saukts par Baronkalnu).

1950. gados viņa kapakmens tika sasists, vēlāk kapavietu piebēra ar būvgružiem un aizbetonēja. 1993. gadā kapavieta sakopta.[1]

AtsaucesLabot

  1. nekropole.info no Album Dorpato-Livonorum, 1908. un "Cesvaines grāmata" 2001.