Ādolfs Bētiņš (dzimis 1864. gada 24. martā, miris 1911. gada 10. jūlijā bija latviešu pianists un ērģelnieks.[1]

Ādolfs Bētiņš
Ādolfs Bētiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1864. gada 24. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bērzmuižas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Bērzes pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1911. gada 10. jūlijā (47 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sāti, Irlavas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Profesionālā informācija
Mācības Sanktpēterburgas konservatorija

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis mūziķa ģimenē. Viņa tēvs, Jānis Bētiņš, bija pazīstams ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs. Arī Ādolfa vecākais brālis, Ludvigs Bētiņš, bija ievērojams mūziķis. 1882. gadā Ādolfs iestājās Sanktpēterburgas konservatorijā. 1896.—1898. gadā bija Pēterburgas mūzikas skolas skolotājs. Vēlāk Maskavā viņš atvēra mūzikas skolu. 42 gadu vecumā viņu iesauca militārajā dienestā un nosūtīja uz Tālajiem Austrumiem dalībai krievu - japāņu karā. Tur viņš nopietni saslima, atgriezās mājās un 1911. gadā nomira tēva mājās Ērģelniekos.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. 2 sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2278.—2279. sleja.