Vikipēdija

Ābela prēmija

Ābela prēmija ir starptautisks, ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz Norvēģijas valdība vienam vai vairākiem izciliem matemātiķiem. Prēmija nosaukta par godu norvēģu matemātiķim Nīlsam Henrikam Ābelam (1802—1829). Balvu 2001. gadā nodibināja Norvēģijas valdība, kas dibinājusi arī tikpat nozīmīgo Holberga prēmiju humanitārajā jomā. Pirmo reizi Ābela prēmiju pasniedza 2003. gadā.

Ābela prēmiju bieži dēvē par Nobela prēmiju matemātikā.[1] Tās lielums ir 6 000 000 Norvēģijas kronu (apmēram 800 000 eiro).[2] Vēl viens prestižs apbalvojums par sasniegumiem matemātikā ir Fīldsa prēmija, ko piešķir Starptautiskā Matemātiķu apvienība, tomēr tās apmērs naudas izteiksmē ir daudz mazāks.

Ābela prēmijas dibināšanas vēsture

labot šo sadaļu

1899. gadā norvēģu matemātiķis Sofuss Lī (1842–1899) izteica ideju par Ābela prēmijas dibināšanu, lai būtu apbalvojums par izciliem sasniegumiem matemātikā. Lī bija uzzinājis, ka starp Nobela prēmijām neviena nebija paredzēta par sasniegumiem matemātikā. Lī drīzā nāve aizkavēja Ābela prēmijas izveidošanu. Lai arī 1902. gadā, sakarā ar Ābela 100. dzimšanas dienu, prēmijas dibināšanu atbalstīja karalis Oskars II, tomēr nodoms netika realizēts, jo 1905. gadā izjuka Zviedrijas un Norvēģijas savienība.[3]

Ideja par Ābela prēmiju kļuva aktuāla, tuvojoties Ābela 200. dzimšanas dienai. 2001. gadā Norvēģijas valdība piešķīra prēmijas sākotnējam finansējumam 200 miljonus Norvēģijas kronu. Fondu pārrauga valde, ko ievēl Norvēģijas Zinātņu akadēmija (Det Norske Videnskaps-Akademi). Pretendentus var izvirzīt katrs, tikai nevar izvirzīt sevi. Prēmiju nepiešķir mirušiem matemātiķiem, bet, ja pretendents nomirst jau pēc prēmijas izsludināšanas, tad to piešķir pēc nāves. Lēmumu par laureātu pieņem Norvēģijas Zinātņu akadēmija, balstoties uz Ābela komitejas ieteikumu. Komiteju ievēl Norvēģijas Zinātņu akadēmija, un tajā var būt gan Norvēģijas, gan citu valstu pilsoņi. Laureāta vārdu katru gadu nosauc marta beigās.[4]

Prēmijas laureāti

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Pilsonība Nopelni[5]
2003 Žans Pjērs Sērs   Francija "par viņa nozīmīgo lomu daudzu matemātikas nozaru modernizēšanā, starp tām topoloģija, algebriskā ģeometrija un skaitļu teorija"[6]
2004 Maikls Atja
Izadors Zingers 		  Apvienotā Karaliste
  ASV 		"par indeksu teorijas atklāšanu un pierādīšanu, apvienojot topoloģiju, ģeometriju, un analīzi, par viņu izcilo lomu jaunu tiltu veidošanā starp matemātiku un teorētisko fiziku"[7]
2005 Pīters Lekss   ASV "par viņa revolucionāro ieguldījumu parciālo atvasinājumu diferenciālvienādojumu teorijā un pielietojumos, kā arī par to atrisināšanu"[8]
2006 Lenarts Karlesons   Zviedrija "par viņa dziļo un radošo ieguldījumu harmoniskā analīzē un gludo dinamisko sistēmu teorijā"[9]
2007 Srinivasa Varadhans   Indija,   ASV "par viņa fundamentālo ieguldījumu varbūtību teorijā, īpaši par vienotas lielu noviržu teorijas izveidošanu"[10]
2008 Džons Tompsons
Žaks Tits 		  ASV
  Beļģija,   Francija 		"par viņu dziļajiem sasniegumiem algebrā, īpaši par grupu teorijas mūsdienīgu pārveidošanu"[11]
2009 Mihails Gromovs   Krievija,   Francija "par viņa relolucionāro ieguldījumu ģeometrijā"[12]
2010 Džons Teits   ASV "par viņa plašo un ilgstošo ietekmi un skaitļu teoriju"[13]
2011 Džons Milnors   ASV "par viņa pirmatklājumiem topoloģijā, ģeometrijā un algebrā"[14]
2012 Endre Semeredi   Ungārija,   ASV "par viņa fundamentālo ieguldījumu diskrētā matemātikā un teorētiskā datorzinātnē, un atzinībā par šī ieguldījuma dziļo un ilgstošo ietekmi uz aditīvo skaitļu teoriju un ergodisko teoriju"[15]
2013 Pjērs Deliņs   Beļģija "par radošo ieguldījumu algebriskā ģeometrijā un tā pārveidojošo ietekmi uz skaitļu teoriju, pārstāvības teoriju un saistītajām nozarēm"[16]
2014 Jakovs Sinajs   Krievija,   ASV "par viņa fundamentālo ieguldījumu dinamiskās sistēmās, ergodiskā teorijā un matemātiskā fizikā"[17]
2015 Džons Nešs
Luijs Nirenbergs 		  ASV
  Kanāda,   ASV 		"par spilgtu un radošu ieguldījumu nelineāro parciālo atvasinājumu diferenciālvienādojumu teorijā un tā pielietojumu ģeometriskā analīzē"[18]
2016 Endrū Vailss   Apvienotā Karaliste "par Fermā pēdējās teorēmas pārsteidzošo pierādījumu, pielietojot modularitātes teoriju pusstabilām eliptiskām līknēm, atklājot jaunu ēru skaitļu teorijā"[19]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Maths 'Nobel' awarded». nature.com.
  2. ↑ «The Abel Prize». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 22. aprīlī.
  3. ↑ «The History of the Abel Prize». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. septembrī. Skatīts: 2015. gada 22. aprīlī.
  4. ↑ «Nomination Guidelines and Online Nomination Form». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. augustā. Skatīts: 2015. gada 22. aprīlī.
  5. ↑ Brīvs tulkojums no precīzā citāta. Pilnu tekstu angļu valodā skatīt atsaucēs.
  6. ↑ «The Abel Prize Laureate 2003». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. maijā. Skatīts: 2015. gada 24. aprīlī.
  7. ↑ «The Abel Prize Laureate 2004». The Norwegian Academy of Science and Letters.
  8. ↑ «The Abel Prize Laureate 2005». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. maijā. Skatīts: 2015. gada 24. aprīlī.
  9. ↑ «The Abel Prize Laureate 2006». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  10. ↑ «The Abel Prize Laureate 2007». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  11. ↑ «The Abel Prize Laureate 2008». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  12. ↑ «The Abel Prize Laureate 2009». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  13. ↑ «The Abel Prize Laureate 2010». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  14. ↑ «The Abel Prize Laureate 2011». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  15. ↑ «The Abel Prize Laureate 2012». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. septembrī. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  16. ↑ «The Abel Prize Laureate 2013». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  17. ↑ «The Abel Prize Laureate 2014». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  18. ↑ «The Abel Prize Laureate 2015». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  19. ↑ «The Abel Prize Laureate 2016». The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. martā. Skatīts: 2016. gada 23. martā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ābela_prēmija&oldid=3729503"