Oskars II (zviedru: Oscar II); dzimis 1829. gada 21. janvārī, miris 1907. gada 8. decembrī) bija Zviedrijas karalis no 1872. gada līdz savai nāvei 1907. gadā un Norvēģijas karalis no 1872. gada līdz 1905. gadam, kad tika atcelts no troņa un Norvēģija izstājās no ūnijas ar Zviedriju.

Oskars II
Oscar II
Zviedrijas karalis
Amatā
1872. gada 18. septembris — 1907. gada 8. decembris
Priekštecis Kārlis XV
Pēctecis Gustavs V
Norvēģijas karalis
Amatā
1872. gada 18. septembris — 1905. gada 7. jūnijs
Priekštecis Kārlis XV
Pēctecis Hokons VII

Dzimšanas dati 1829. gada 21. janvārī
Stokholmas pils, Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miršanas dati 1907. gada 8. decembrī
Stokholmas pils, Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Apglabāts Ridarsholmenas baznīca, Stokholma
Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dinastija Bernadotu dinastija
Tēvs Oskars I
Māte Leihtenbergas Žozefīne
Dzīvesbiedrs(-e) Nasavas Sofija
Bērni Gustavs V, Princis Oskars, Princis Kārlis, Princis Eižens
Reliģija luterisms
Paraksts

Kļuva par karali pēc sava brāļa Kārļa XV, kuram nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, nāves 1872. gadā. Oskara II laikā notika Norvēģijas neatkarības iegūšanas process, kas formāli centrējās ap prasību pēc Norvēģijas ārlietu ministrijas. 1905. gadā Norvēģijas parlaments atcēla Oskaru II no troņa un par Norvēģijas karali kļuva Dānijas princis, Oskara II brāļameitas dēls Hokons VII. Oskara II laikā tika nodibināta Nobela prēmija. Tā kā tolaik Zviedrija un Norvēģija ietilpa vienā valstī, mūsdienās Nobela miera prēmiju piešķir Oslo. Oskars II atbalstīja arktiskās ekspedīcijas. Pasaulē iemantoja autoritāti, tāpēc dažkārt tika uzaicināts par šķīrējtiesnesi starptautiskos disputos.

Ārējās saites

labot šo sadaļu