"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)

1219. gada "aukstais" karagājiens uz Rēveli notika 1219. gada februāra beigās pēc Rīgas krustnešu aicinājuma, lai izpostītu vēl nekristīto Rēveles novadu Ziemeļigaunijā un neļautu tās iedzīvotājiem sabiedroties ar Pleskavas krieviem. Karagājienā piedalījās viņu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur Sontaganas zemi, kur tika paņemti ceļveži. Karaspēku sadalīja līvu, vāciešu un letu vienībās un trīs dienās tika nopostīta Rēveles zeme .[1]

1219. gada "aukstais" karagājiens uz Rēveli
Daļa no Livonijas krusta kariem

Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens no Salacas pa aizsalušās jūras ledu caur Sontaganu virzījās uz Rēveles zemi (REVALA).
Datums1219. gada februāris
Vieta
Iznākums Rēveles zemes izpostīšana.
Karotāji
Rēveles zeme Zobenbrāļu ordenis,
krustneši no Vācijas,
Livonijas bīskapijas vasaļi
Turaidas līvu un letu karavīri
Komandieri un līderi
ordeņa mestrs Folkvīns
bruņinieks Heinrihs Borevīns,
Turaidas Vesiķis

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Indriķa hronika XXII. 9.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.