"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)
1219. gada "aukstais" karagājiens uz Rēveli notika 1219. gada februāra beigās pēc Rīgas krustnešu aicinājuma, lai izpostītu vēl nekristīto Rēveles novadu Ziemeļigaunijā un neļautu tās iedzīvotājiem sabiedroties ar Pleskavas krieviem. Karagājienā piedalījās viņu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur Sontaganas zemi, kur tika paņemti ceļveži. Karaspēku sadalīja līvu, vāciešu un letu vienībās un trīs dienās tika nopostīta Rēveles zeme .[1]
| 1219. gada "aukstais" karagājiens uz Rēveli | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens no Salacas pa aizsalušās jūras ledu caur Sontaganu virzījās uz Rēveles zemi (REVALA). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Rēveles zeme |
Zobenbrāļu ordenis, krustneši no Vācijas, Livonijas bīskapijas vasaļi Turaidas līvu un letu karavīri | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
ordeņa mestrs Folkvīns bruņinieks Heinrihs Borevīns, Turaidas Vesiķis | |||||||
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Indriķa hronika XXII. 9.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.