Zvīņbeku ģints
Zvīņbeku ģints (Strobilomyces) ir beku dzimtas stobriņu sēņu ģints. Saskaņā ar Catalogue of Life, 2021. gada sākumā tajā ietilpa 42 sugas,[1] no kurām Latvijā atrasta tikai viena — ģints tipiskā suga melnā zvīņbeka (Strobilomyces strobilaceus),[2] kura iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā[3] un Latvijas Sarkanajā grāmatā.[4] Daļa autoru šo ģinti ieskaita īpašā zvīņbeku dzimtā, kurā tā atradās līdz pēdējo desmitgažu ģenētiskajiem pētījumiem, ieļaujot tajā arī tumšbekas (Porphyrellus) un žultsbekas (Tylopilus),[5][6][7] tomēr kopš 2010. gadiem šī dzimta vairs neskaitās pastāvoša. Ģints latīniskais nosaukums veidots no grieķu valodas vārdiem "priedes čiekura sēne".
| Zvīņbeku ģints | |
|---|---|
 Ģints tipiskā suga - melnā zvīņbeka | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Zvīņbekas (Strobilomyces) |
 Zvīņbeku ģints Vikikrātuvē | |
Uzskata, ka šai ģintij ir tuvākā radniecība ar tikai tropu Āfrikā sastopamo ģinti Afroboletus, tomēr tās atšķiras pēc sporām un ķīmiski.[8]
Ģints apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: parasti pelēkbrūna vai pelēkmelna, virsmiziņa sausa, viscaur klāta ar lielām zvīņām vai pinkām. Mīkstums gaļīgs, blīvs, ievainojumos sārtojas (reti zilē), vēlāk melnē. Aug un noveco relatīvi lēnāk kā parasti beku dzimtas sugas.
- Stobriņi: no bālgani pelēcīgiem līdz pelēkiem, sākumā klāti ar daļēju bālganu vai pelēku plīvuru. Pieauguši vai nolaideni. Stobriņu atveres stūrainas.
- Kātiņš: blīvs, vilnains vai zvīņots, ar vecumā izzūdošu gredzenu.
- Sporas: ar pilnīgu vai daļēju izcilnētu tīklveida zīmējumu, masā brūnas līdz melnām.[9][10][11]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuAug pārsvarā tropu rajonos, daudzas sugas aprakstītas un atrastas tikai Dienvidaustrumu Āzijā, dienvidu Ķīnā un Austrālijā, tuvu Klusā okeāna piekrastei.
Eiropā zināma tikai melnā zvīņbeka, kas ir mikorizas sēne. Eiropā parasti aug no jūlija līdz oktobrim.[12]
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuZvīņbekas Eiropā viegli atšķiramas no citām stobriņu sēnēm pēc biezajām zvīņām uz cepurītes.[13]
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Strobilomyces confusus, Pensilvānija, ASV -
Strobilomyces mirandus, Laosa -
Melnās zvīņbekas stobriņi un to nomelnējums iespieduma rezultātā -
Strobilomyces seminudus, Japāna -
1940. gada melnās zvīņbekas zīmējums -
Veca melnā zvīņbeka
_Berk_148521_crop.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Catalogue of Life: Strobilomyces, skatīts 2021-02-23
- ↑ «Latvijā konstatētās sēņu sugas — CEPURĪŠU SĒNES — S». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. maijā. Skatīts: 2021. gada 23. februārī.
- ↑ Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu (...) sarakstu, p.9.51.
- ↑ www.senes.lv — Melnā zvīņbeka
- ↑ McNabb R.F.R. (1967) The Strobilomycataceae of New Zealand
- ↑ Tezaurs: Tumšbeka
- ↑ LATVIJAS DABA: sugu enciklopēdija, Zvīņbeku dzimta
- ↑ Mycosphere.org: Two species of Strobilomyces from Jammu and Kashmir, India; Kour H, Kumar S and Sharma YP; Department of Botany, University of Jammu
- ↑ Kuo, M. (2013, December). The genus Strobilomyces. MushroomExpert.Com
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 143.-144. lpp.
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 44. lpp.
- ↑ Strobilomyces strobilaceus (Scop.) Berk. — Old Man of the Woods
- ↑ Boletales.com
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zvīņbeku ģints.