Zobiņbeku ģints
Zobiņbeku ģints (Gyrodon) ir beku rindas un mieteņu dzimtas stobriņu sēņu ģints.[1] Saskaņā ar Catalogue of Life, 2021. gada sākumā tajā ietilpa 12 sugas,[2] no kurām Latvijā un visā Eiropā atrasta tikai viena — ģints tipiskā suga alkšņu zobiņbeka (Strobilomyces strobilaceus).[3][4] kura līdz 2004. gadam bija iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā,[5] taču vēlāk no tā svītrota pietiekami biežās sastopamības dēļ.
| Zobiņbeku ģints | |
|---|---|
 Ģints tipiskā suga - alkšņu zobiņbeka | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Mieteņu dzimta (Paxillaceae) |
| Ģints | Zobiņbekas (Gyrodon) |
 Zobiņbeku ģints Vikikrātuvē | |
Taksonomijas vēsture
labot šo sadaļuĢinti aprakstījis Vācijas botāniķis Vilhelms Opatovskis 1836. gadā.[6][7] Ģintij bijuši arī 7 citi dažādu autoru doti, bet mūsdienās atcelti nosaukumi - Anastomaria Raf. (1820), Campbellia Cooke & Massee (1890), Gilbertiella R. Heim, (1965), Gilbertina R. Heim, (1966), Pseudogyrodon Heinem. & Rammeloo (1983), Rodwaya Syd. & P. Syd. (1901), Uloporus Quél. (1886).[8]
Daļa autoru šo ģinti ieskaitīja īpašā zobiņbeku dzimtā,[9] tomēr šāda dzimta vairs neskaitās pastāvoša. Arī pēdējo desmitgažu ģenētiskie pētījumi apliecinājuši, ka zobiņbekas ieņem starpstāvokli starp lapiņu un stobriņu sēnēm, un pieskaitāmas beku (pamatā stobriņu sēņu) rindai, bet tajā ietilpstošajai mieteņu (pamatā lapiņu sēņu) dzimtai.[10][11] Šādas fenotipa atšķirības no faktiskās piederības ir viens no iemesliem, kādēļ dalījums lapiņu un stobriņu sēnēs mūsdienās ir kļuvis neoficiāls.
Tālajos Austrumos zināmā ārēji līdzīgā, pie ošiem augošā suga Gyrodon merulioides[12] tagad ieskaitīta Boletinellus ģintī, tāpat kā liela daļa bijušo ģints sugu.
Ģints apraksts
labot šo sadaļu
Vidēja lieluma augļķermeņi, parasti aug kopā ar alkšņiem vai ošiem.
- Cepurīte: Ieapaļi spilvenveida līdz plakanai. Mīkstums iespiedumos parasti kļūst zils vai zaļganzils.
- Stobriņi: dzelteni, īsi, tālu gar kātiņu nolaideni, grūti atdalāmi no cepurītes. Stobriņu atveres sākumā vai visu laiku izkārtotas labirintveidīgi, himenofora malas nelīdzenas.
- Kātiņš: centrāls vai nobīdīts uz malu, bez gredzena un dobuma.
- Sporas: nobirums dzeltens vai olīvbrūns.[12][13][14]
Visas ģints sugas 2021. gadā
labot šo sadaļu- Gyrodon adisianus — Brazīlija
- Gyrodon africanus
- Gyrodon bohemicus
- Gyrodon crassipes — Etiopija
- Gyrodon cupreus
- Gyrodon housei
- Gyrodon intermedius — Āfrika, Madagaskara
- Gyrodon lividus (Alkšņu zobiņbeka) — Eiropa u.c.
- Gyrodon minutus — Āzija
- Gyrodon miretipes — Burundija
- Gyrodon ripicola
- Gyrodon tennesseensis — ASV[15]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuEiropā atrasta tikai alkšņu zobiņbeka, kas ir kopā ar alkšņiem augoša mikorizas sēne. Latvijā parasti aug no jūlija līdz oktobrim.[13] Parasti sastopama ar slāpekli bagātās augsnēs.[16]
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuZobiņbekas Eiropā, būdamas pārstāvētas ar tikai vienu sugu, viegli atšķiramas no citām stobriņu sēnēm pēc kopējā izskata, ļoti īsajiem stobriņiem, dzeltenā sporu birumraksta un mazajām, plati elipsoīdajām sporām, kā arī pēc mikorizālās saistības ar alkšņiem.[4] Liela daļa sugu pazīstama tikai no īsa tropos iegūta apraksta.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas daba: Gandra sugu enciklopēdija, Mieteņu dzimta
- ↑ Catalogue of Life: Gyrodon, skatīts 2021-03-03
- ↑ «Latvijā konstatētās sēņu sugas — CEPURĪŠU SĒNES — G». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. maijā. Skatīts: 2021. gada 3. martā.
- ↑ 4,0 4,1 Boletales.com
- ↑ fungi.lv — Alkšņu zobiņbeka
- ↑ Opatowski W. (1836). Vergleichende Morphologie und Biologie der Pilze, Mycetozen und Bacterien. 2. Leipzig, Germany: Englemann. p. 5.
- ↑ Gyrodon Opat., Vergleichende Morphologie und Biologie der Pilze, Mycetozen und Bacterien: 5 (1836) [MB#17708 — MycoBank]
- ↑ Species Fungorum: Synonymy
- ↑ Tezaurs: zobiņbeka
- ↑ Binder M, Hibbett DS. (2006). "Molecular systematics and biological diversification of Boletales". Mycologia. 98 (6): 971—81. doi:10.3852/mycologia.98.6.971. PMID 17486973.
- ↑ Kretzer A, Bruns TD (1999). "Use of atp6 in fungal phylogenetics: an example from the Boletales" (PDF). Molecular Phylogenetics and Evolution. 13 (3): 483—492. doi:10.1006/mpev.1999.0680. PMID 10620406.
- ↑ 12,0 12,1 «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 146. lpp.
- ↑ 13,0 13,1 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 20.,75. lpp.
- ↑ North American Boletes: A Color Guide to the Fleshy Pored Mushrooms Alan E. Bessette, Arleen R. Bessette, William C. Roody] Syracuse University Press. 2000. ISBN 0815605889, ISBN 9780815605881
- ↑ Catalogue of Life
- ↑ MycoCosm
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zobiņbekas |