Alkšņu zobiņbeka
Alkšņu zobiņbeka jeb pelēkā zobiņbeka (Gyrodon lividus, agrāk arī Boletus lividus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
| Alkšņu zobiņbeka Gyrodon lividus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Mieteņu dzimta (Paxillaceae) |
| Ģints | Zobiņbeku ģints (Gyrodon) |
| Suga | Alkšņu zobiņbeka (G. lividus) |
 Alkšņu zobiņbeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa sākumā bāla līdz gaiši dzeltenai, uz vecumu dzeltena līdz dzeltenbrūnai, pelēkbrūnai vai sarkanbrūnai. Virsmiziņa klāta ar zīdainiem matiņiem, mitrā laikā lipīga un gļotaina, vecām sēnēm ar blāvu spīdīgumu. Forma sākumā izliekta, vēlāk plakana, tad iedobta un izlocīta. Platums līdz 10 cm. Mīkstums malās plāns, cepurītes vidū līdz 2,5 cm biezs, bālgani dzeltens, kātiņā tumšāks un cietāks, vecām sēnēm brūngans, bez īpašas smaržas un ar ieskābenu garšu, griezumu vietās ātri zilē, pēc tam nobrūnē.
- Stobriņi: sākumā iedzelteni, vēlāk zaļgandzelteni, vecām sēnēm brūni, nolaideni gar kātiņu, grūti atdalāmi no cepurītes. Īsāki nekā parasti bekām.[1] Atveres sīkas, jaunām sēnēm bālgani dzeltenas, vēlāk dzeltenas un brūni zaļganas, iespiedumu vietās kļūst zilganzaļas. Sākumā izkārtotas labirinta veidā, vēlāk nevienmērīgi stūrainas un nelīdzenas.
- Kātiņš: cepurītes krāsā vai nedaudz gaišāks, klāts saspiežot brūnējošām gareniskām šķiedrām, ar paresninātu augšdaļu. bieži saliekts. Iekšpusē porains. Garums līdz 7 cm, resnums 0,5—2,5 cm.
- Sporas: elipsoīdas, gludas iedzeltenas, masā dzeltenbrūnas, 4—6,5/3—5 µm.[2]
- Bazīdijas: dzeltenīgas, 18—35/5—10 µm.
- Cistīdas: bezkrāsainas vai dzeltenīgas, 26—48/6—10 µm.[3]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuAlkšņu mikorizas sēne. Aug no jūlija līdz oktobrim zem alkšņiem purvainās vietās, gaišos mežos, reizēm uz veciem celmiem, bieži grupās.[4] Agrāk uzskatīta par retu un tādēļ aizsargājamu, bet kopš 2004. gada izņemta no Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksta, jo sēni sāka atrast biežāk un šķietamo retumu saistīt ar to, ka alksnājus sēņotāji retāk apmeklē.[5]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuLatvijā viegli atšķirama no citām stobriņu sēnēm ar augšanu zem alkšņiem.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Apraksts fungi.lv
- ↑ Sugu enciklopēdija
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 30. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 146. lpp.
- ↑ «Apraksts Mikologu biedrības vietnē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. maijā. Skatīts: 2017. gada 30. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alkšņu zobiņbeka.