Zlīna (čehu: Zlín) ir pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabala centrs un šī apgabala lielākā pilsēta. Pilsētas attīstība saistīta ar uzņēmēja Tomāša Batjas (Tomáš Baťa, 1876-1932) un apavu ražošanas kompānijas "Bata Shoes" pirmsākumiem. No 1949. līdz 1990. gadam pilsēta tika dēvēta bijušā Čehoslovākijas politiskā līdera Klementa Gotvalda vārdā par Gotvaldovu.

Zlīna
pilsēta
Zlín
Zlīna
Karogs: Zlīna
Karogs
Ģerbonis: Zlīna
Ģerbonis
Zlīna (Čehija)
Zlīna
Zlīna
Koordinātas: 49°13′59″N 17°40′01″E / 49.23306°N 17.66694°E / 49.23306; 17.66694Koordinātas: 49°13′59″N 17°40′01″E / 49.23306°N 17.66694°E / 49.23306; 17.66694
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Apgabals Zlīnas apgabals
Apriņķis Zlīnas apriņķis
Pirmo reizi minēta 1322. gads
Pilsētas tiesības 1397. gads
Platība
 • Kopējā 102,83 km2
Augstums 230 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 74 255
 • blīvums 779,2/km²
Mājaslapa www.mestozlin.cz
Zlīna Vikikrātuvē

Rakstos pirmoreiz minēta 1322. gadā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. Līdz 19. gadsimta beigām pilsēta īpaši neizcēlās apkārtējo apdzīvoto vietu vidū. 1894. gadā Tomāšs Batja pilsētā nodibināja apavu ražošanas uzņēmumu. Pirmā pasaules kara laikā rūpnīca apgādāja ar apaviem Austroungārijas armiju. No 1918. gada pilsēta iekļāvās Čehoslovākijā. Batjas rūpniecības uzņēmumi strauji attīstījās, bet pats Tomāšs Batja 1923. gadā tika ievēlēts par Zlīnas mēru. Starp 1923. un 1932. gadu pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga no 5 300 līdz 26 400 iedzīvotājiem. Tika celtas mājas un infrastruktūra Batjas uzņēmumu strādniekiem. Pilsētā tika ieviestas daudzas tolaik modernas arhitektūras idejas. Pēc Otrā pasaules kara Batjas rūpnīcas tika nacionalizētas. Kompānijas "Bata Shoes" galvenā mītne tika pārcelta uz Šveici. 1991. gadā Zlīnā atkal tika nodibināta "Bata Shoes" filiāle. Kopš 1993. gada pilsēta ir Čehijas sastāvā.

Pilsētā bāzēta 1928. gadā dibinātā Čehijas Ekstralīgas hokeja komanda PSG Zlín.

Zlīna ir uzņēmēja Tomāša Batjas (Tomáš Baťa, 1876-1932), hokejista Petra Čajāneka (Petr Čajánek, 1975), hokejista Romana Čehmāneka (Roman Čechmánek, 1971), vieglatlēta Tomāša Dvoržāka (Tomáš Dvořák, 1972), hokejista Romana Hamrlīka (Roman Hamrlík, 1974), hokejista Karela Rahūneka (Karel Rachůnek, 1979—2011), britu dramaturga Toma Stoparda (Tom Stoppard) un Donalda Trampa sievas Ivanas (Ivana Trump, 1949) dzimtā pilsēta.

Pirms sporta karjeras sākuma Batjas rūpnīcā strādāja vieglatlēts Emils Zātopeks (Emil Zátopek, 1922-2000). Zlīnā strādājis animators Zdeneks Milers (Zdeněk Miler, 1921-2011).

  1. Q125984191; pārbaudes datums: 19 maijs 2024.

Ārējās saites

labot šo sadaļu