Kotabato (province)
Kotabato (filipīniešu: Lalawigan ng Cotabato, angļu: Province of Cotabato, ilongu: Kapuoran sang Cotabato, magindanaju: Dairat nu Kutawatu), dēvēta arī par Ziemeļkotabato (filipīniešu: Hilagang Cotabato, angļu: North Cotabato, ilongu: Aminhan Cotabato, magindanaju: Utara Kutawatu), ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Soksksarhenas reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā un 17 municipalitātēs un sīkāk 543 (480) barangajās. Provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kidapavana.
Kotabato | |||
Cotabato Kutawatu |
|||
— province — | |||
Guo kalnu ainava Alamadas municipalitātē | |||
|
|||
Koordinātas: 7°12′N 124°51′E / 7.200°N 124.850°EKoordinātas: 7°12′N 124°51′E / 7.200°N 124.850°E | |||
---|---|---|---|
Valsts | Filipīnas | ||
Reģions | Soksksarhena | ||
Dibināta | 1914/1973 | ||
Galvaspilsēta | Kidapavana | ||
Iedalījums | 18
|
||
Platība | |||
- Kopā | 9 008,9 km² | ||
Iedzīvotāji (2020) | |||
- Kopā | 1 275 185 | ||
- Blīvums | 141,5/km² | ||
- Etniskais sastāvs | ilongi, magindanaji | ||
Laika josla | PST (UTC+8) | ||
ISO 3166-2 | PH-NCO | ||
Mājaslapa: cotabatoprov | |||
Kotabato Vikikrātuvē |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuProvincē daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs — lielākā daļa ir 20. gadsimtā ieceļojušie ilongi (451 102; 35,4 %), sebuāņi (249 468; 19,6 %), iloki (71 480; 5,6 %) un visaji (71 435; 5,6 %), kā arī autohtonie magindanaji (214 015; 16,8 %) un manobo (58 334; 4,6 %).[1] Pēc konfesionālās piederības pārsvarā katoļi, kā arī musulmaņi.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuProvince izvietojusies Mindanao salas vidienē Mindanao upes baseina augšdaļā. Ziemeļos robežojas ar Dienvidlanao un Bukidnonu, austrumos — ar Davao pilsētu un Dienviddavao provinci, dienvidos — ar Sultankudaratu un Dienvidmagindanao, bet rietumos — ar Ziemeļmagindanao. Provinces centrālā daļa atrodas Mindanao upes ielejas līdzenumā, austrumu un ziemeļrietumu daļa kalnaina; augstākā virsotne ir valsts augstākais kalns Apo (2954 m vjl). Valda subtropu klimats.
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 19. gadsimta vidum provinces teritorija piederēja Magindanao sultanātam. Pēc sultanāta nonākšanas Spānijas varā 1860. gadā tika izveidots Kotabato rajons (Distrito de Cottabato), kas iekļāva arī mūsdienu Ziemeļu un Dienvidu Magindanao un Sultankudaratas provinču teritorijas. Rajona militārais centrs bija Pikitas cietoksnis, kas ir vecākā provinces pilsēta. Amerikāņu administrācijas laikā 1903. gadā tika izveidota Moro province un Kotabato bija viens no tās distriktiem. 1914. gadā Moro province tika likvidēta un izveidota patstāvīga Kotabato province. 1930. gados provinces teritorijā masveidā ieradās ieceļotāji no Visajām un Lusonas. 1966. gadā no kotabato patstāvīgā provincē nodalīja Dienvidkotabato. 1973. gadā lielā Kotabato province tika sadalīta, izdalot patstāvīgās provincēs Ziemeļkotabato, Magindanao un Sultankudaratu. 1984. gadā provinces nosaukums tika nomainīts uz Kotabato. 2019. gadā 63 provinces dienvidrietumu barangajās notika plebiscīts, kura rezultātā to iedzīvotāji izvēlējās pāriet Bangsamoro musulmaņu reģiona jurisdikcijā; šobrīd (2023) šīs barangajas veido tā saukto «Speciālo ģeogrāfisko zonu», kas faktiski atrodas Bangsamoro pārvaldē, bet administratīvi ietilpst Kotabato municipalitāšu sastāvā.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kotabato.