Vikipēdija

Zemes stunda

Zemes stunda ir Pasaules dabas fonda rīkots starptautisks pasākums, kura dalībnieki tiek aicināti marta pēdējās sestdienas vakarā no 20.30 līdz 21.30 pēc vietējā laika uz stundu izslēgt gaismu un maznozīmīgās elektriskās iekārtas. Simboliskās akcijas mērķis ir aktualizēt klimata pārmaiņas un popularizēt elektroenerģijas taupīšanu ikdienā.

Zemes stundas simbols

VēstureLabot

 
2007. gada akcijā tika izslēgtas arī Sidnejas operas gaismas

2007. gadsLabot

Pirmo reizi Zemes stunda notika Sidnejā 2007. gada 31. martā, kad to aizsāka Pasaules Dabas fonda (WWF) Austrālijas nodaļa, apkārtējās vides aktīvistu grupa un laikraksts Sydney Morning Herald. Pēc aprēķiniem, 2007. gada Zemes stunda samazināja Sidnejas elektroenerģijas patēriņu 2,1 — 10,2% robežās šīs stundas laikā, piedaloties 2,2 miljoniem cilvēku.

2008. gadsLabot

2008. gadā akcija norisinājās visā pasaulē 29.martā, un tajā oficiāli savu dalību bija apstiprinājušas 370 pilsētas, vairāk nekā 11 900 uzņēmumu un gandrīz 300 000 individuālu personu. [1] Tiek uzskatīts, ka 2008. gadā akcijā piedalījās 50 miljoni cilvēku visā pasaulē.

Latvijā akcijas laikā tika konstatēts augstākais elektroenerģijas patēriņš dienas laikā[2]. Šāda "pīķa stunda" elektroenerģijas patēriņā parasti novērojama darbadienu rītos un brīvdienu vakaros. Salīdzinot vairākus sestdienas vakarus, ietaupījums Zemes stundas 2008 laikā Latvijā varētu būt sasniedzis pat 4%[3]

2009. gadsLabot

2009. gadā Zemes stundā piedalījās vairāk nekā 3900 pilsētas 88 pasaules valstīs. Šo pilsētu vidū kopā ar Losandželosu, Londonu, Maskavu, Sidneju, Romu, Kopenhāgenu un citām pilsētām bija arī vairākas Latvijas pilsētas — t.sk. Rīga, Preiļi, Jelgava, Dobele, Saldus, Aizkraukle, Ventspils, Limbaži, Valka, Cēsis un Bauska. Pasaules Dabas Fonds akcijas laikā aicināja pilsētas izslēgt ievērojamu celtņu ārējo apgaismojumu, tādējādi pievēršot iedzīvotāju uzmanību klimata izmaiņām. Tā piemēram, Rīgā tika izslēgts Brīvības pieminekļa, Melngalvju nama, Latvijas Nacionālās operas, Zaķusalas televīzijas torņa, Dzelzceļa tilta, Rīgas Domes, Rīgas pils un citu ēku ārējais apgaismojums. Akciju Latvijā atbalstīja arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Tiek uzskatīts, ka 2009. gada Zemes stunda bija līdz šim lielākā vides aizsardzības akcija pasaulē.[nepieciešama atsauce]

2011. gadsLabot

2011. gadā Zemes stundas rīkotāji aicināja dalībniekus apzināties, ka "Zemes stunda ir vairāk kā tikai stunda — tā ir mūsu ikviena ikdienas rīcība vides ilgtspējas veicināšanai". Zemes stunda notika 134 valstīs un teritorijās, tā laužot iepriekšējo gadu dalības rekordu, un Latvijā to atbalstīja 38 pašvaldības, kā arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis[4].

2012. gadsLabot

2012. gadā rīkotāji Zemes stundu aprakstīja kā "lielāko globālo akciju vēsturē"[5]. Tā notika 147 pasaules valstīs vairāk nekā 5400 pilsētās, bet Latvijā akciju atbalstīja 38 pašvaldības, kā arī valsts augstākās amatpersonas.

2013. gadsLabot

Arī 2013. gadā Latvijā zemes stundā piedalījās 38 pašvaldības[6].

2015. gadsLabot

2015. gada 28. martā Zemes stunda notika 178 valstīs, bet Latvijā akcijā piedalījās 58 pašvaldības[7].

2016. gadsLabot

2016. gada 19. martā notika akcija "Zemes stunda".

2017. gadsLabot

2017. gada Zemes stunda notika sestdienā, 25. martā.

2018. gadsLabot

2018. gadā Zemes stunda notika 24. martā (sestdienā). Šajā gadā Zemes stunda bija veltīta tam, lai pievērstu uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai un faktoriem, kuru dēļ notiek bioloģiskās daudzveidības zudums.[8]

2019. gadsLabot

2019. gadā Zemes stunda notika 30. martā.[9] Šī gada Zemes stundas sauklis bija "Reduce, Reuse, Change the Way We Live" (burtiski: "Samazinām, izmantojam atkārtoti, izmainām mūsu dzīvesveidu"), kas bija daļa no kopējā aicinājuma:[10]

"Samazinām plastmasas patēriņu, jo tas izraisa lielu piesārņojumu. Izmantojam materiālus, kurus var atkārtoti pārstrādāt, lai optimizētu resursu pielietojumu. Izmainām mūsu dzīvesveidu, izmantojot šos paradumus mūsu ikdienā, lai uzlabotu vispārējo dzīves līmeni". [10]

2020. gadsLabot

2020. gadā Zemes stunda notika 28. martā. COVID-19 pandēmijas dēļ tika atcelti oficiāli Zemes stundas klātienes pasākumi, taču tika rīkoti tiešsaistes pasākumi un straumēti koncerti. Zemes stundā piedalījās kopā 190 pasaules valstis un neatkarīgās teritorijas.[11]

2021. gadsLabot

 
2021. gadā Zemes stundā apgaismojums tika izslēgts arī Lielbritānijas valdības atrašanās vietā un Valsts kases pirmā lorda oficiālajā rezidencē Dauningstrītā 10

2021. gadā Zemes stunda notika 27. martā. Rīgā simboliski tika izslēgts Brīvības pieminekļa un Vanšu tilta dekoratīvais apgaismojums, kā arī Rātsnama, Melngalvju nama un kinoteātra Splendid Palace fasādes apgaismojums.[12] Turpinoties COVID-19 pandēmijai un ar tiem saistītiem ierobežojumiem, visā pasaulē tika rīkoti radoši tiešsaistes pasākumi un digitālās kampaņas, piemēram, tiešraides koncerti, sociālo mediju izaicinājumi, utt. Kopā piedalījās 192 valstis un neatkarīgās teritorijas.[13]

2022. gadsLabot

2022. gadā Zemes stunda notika 26. martā. Tās sauklis bija "Veidosim mūsu nākotni!".[14] Kopā piedalījās 192 valstis un neatkarīgās teritorijas.[15]

2023. gadsLabot

2023. gadā Zemes stunda notika 25. martā. Rīgā simboliski tika izslēgts apgaismojums vairākām ēkām un pieminekļiem, tostarp Rīgas pilij, Brīvības piemineklim, Melngalvju namam, Latvijas Nacionālajam teātrim, Latvijas Nacionālajai operai, Rīgas Dzemdību namam, Rīgas Rātsnamam, un citiem.[16]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ «More than just an hour - Simple things you can do each day». WWF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-26. Skatīts: 2008-03-29.
  2. ↑ Akcijas "Zemes stunda" laikā Latvijā bijusi "pīķa stunda" elektroenerģijas patēriņā, TVNET
  3. ↑ Zemes stunda ļauj ietaupīt 4% elektrības Archived 2008. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē., Diena.lv
  4. ↑ «'Zemes stunda' pasaulē noslēgusies ar jaunu rekordu». Delfi. 2011.03.27. Skatīts: 2011.03.27.
  5. ↑ «Zemes stunda 2012 noslēdzas ar jaunu rekordu». Kas jauns. 2011.04.01. Skatīts: 2012.04.09.
  6. ↑ «Šovakar Zemes stundas ietvaros aicina uz stundu izslēgt gaismu». TVNET. 2015.03.23. Skatīts: 2015.03.29.
  7. ↑ «Zemes stundā piedalījies rekordliels valstu un teritoriju skaits - 172». TVNET. 2015.03.29. Skatīts: 2015.03.29.
  8. ↑ «Pasaules Dabas Fonds aicina ikvienu pievienoties Zemes stundai». jauns.lv. 2018. gada 23. martā 13:48. Skatīts: 30.04.2023.
  9. ↑ «Norisināsies ikgadējā Zemes stundas akcija». www.diena.lv. Skatīts: 2023-04-30.
  10. ↑ 10,0 10,1 Fahad. «Earth Hour 2019:Theme, Logo, Wiki and Facts». Earth Reminder (en-US), 2020-01-31. Skatīts: 2023-04-30.
  11. ↑ WWF Earth Hour 2020 Highlights report, RAISE YOUR VOICE FOR NATURE, 2020
  12. ↑ «Zemes stundā izslēgs Brīvības pieminekļa un Vanšu tilta apgaismojumu». www.diena.lv. Skatīts: 2023-04-30.
  13. ↑ WWF Earth Hour 2021 Highlights Report, SPEAK UP FOR NATURE, 2021
  14. ↑ «Izslēgt gaismu un palīdzēt planētai. Tuvojas vērienīgā vides akcija “Zemes stunda”». Klimats (latviešu). 2022-03-16. Skatīts: 2023-04-30.
  15. ↑ «Reports | Earth Hour». www.earthhour.org (angļu). Skatīts: 2023-04-30.
  16. ↑ lvportals.lv. «Zemes stunda 2023: vērienīgākais vienotības brīdis Zemei - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-30.

Ārējās saitesLabot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zemes stunda
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zemes_stunda&oldid=3840508"