Zejas ūdenskrātuve
Zejas ūdenskrātuve (krievu: Зейское водохранилище) ir ūdenskrātuve Zejas upes vidustecē, Krievijā. Pēc tilpuma devītā lielākā ūdenskrātuve pasaulē un trešā lielākā Krievijā. Administratīvi ietilpst Amūras apgabala Zejas rajonā.
| Zejas ūdenskrātuve | |
|---|---|
 Zejas HES aizsprosts un ūdenskrātuves lejasdaļa | |
| Atrodas |
 Krievija |
| Koordinātas | 54°25′N 127°45′E / 54.417°N 127.750°EKoordinātas: 54°25′N 127°45′E / 54.417°N 127.750°E |
| Platība | 2420 km2 |
| Lielākais garums | 227 km |
| Lielākais platums | līdz 24 km |
| Lielākais dziļums | 30 m |
| Tilpums | 68,4 km3 |
| Augstums v.j.l. | 307 m |
| Izteka | Zeja |
| Sateces baseins | 83 800 km2 |
  Zejas ūdenskrātuve  Zejas ūdenskrātuve  Zejas ūdenskrātuve | |
 Zejas ūdenskrātuve Vikikrātuvē | |
Ūdenskrātuves aizsprosta būvdarbi uzsākti 1965. gadā, bet Zejas gultne tika aizšķērsota 1972. gadā. Pirmā Zejas HES kārta nodota ekspluatācijā 1975. gadā, bet pēdējā sestā — 1980. gadā. Pilnībā būvdarbi tika pabeigti 1985. gadā, bet pieņemšanas ekspluatācijā akts parakstīts tikai 2002. gadā. Lejpus aizsprosta izauga Zejas pilsēta, kuras iedzīvotāju lielākā daļa nodarbināti enerģētikā — spēkstacijas un hidromezgla apkalpošanā.
Ūdenskrātuve stiepjas 227 km garumā. Pirmos 40 km no aizsprosta tā aizpilda šauru Zejas ieleju Tukuringras kalnu grēdā. Augšpus tās ūdenskrātuve aizpilda plašu teritoriju Augšzejas ieplakā, kur tās platums sasniedz 30 km. Lielākās ūdenskrātuvē ietekošās Zejas pietekas ir Brjanta, Argi un Giļuja. Applūdušajās pieteku ielejās veidojas līdz pat 50 km gari (Giļujas ielejā) līči. Ziemā ledus segas biezums sasniedz 120—150 cm. Gar ūdenskrātuves ziemeļaustrumu krastu iet Baikāla-Amūras maģistrāle. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Verhņezejska, Beregovoja un Sņežnogorska.
Zejas HES 6 turbīnu kopējā jauda ir 1330 MW, gadā tiek saražots 4,9 TWh elektroenerģijas.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zejas ūdenskrātuve.