Volstrītas sabrukums

Volstrītas sabrukums (angļu: Wall Street Crash) bija akciju tirgus sabrukums, kas notika Ņujorkas fondu biržā 1929. gada oktobrī un ir viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem finanšu krīzes brīžiem pasaules vēsturē. Sabrukums būtiski ietekmēja ASV un globālo ekonomiku, novadot pasauli dziļā ekonomiskā krīzē.

Cilvēku pūļi pie biržas ēkas Volstrītā

Sabrukums radīja būtiskas izmaiņas finanšu regulējumos un politiskajā ainā ASV, galu galā veicinot "Jaunā kursa" (New Deal) politikas ieviešanu prezidenta Franklina D. Rūzvelta vadībā.

Cēloņi

Volstrītas sabrukumu izraisīja vairāki faktori, tai skaitā:

• Spekulācijas burbulis — lielās optimismu vadītas spekulācijas 1920. gados, kad investori ieguldīja naudu akcijās, bieži aizņemoties lielas summas. Tas radīja pārvērtētu akciju tirgu, kas bija ļoti nestabils.
• Ekonomiskā nevienlīdzība — liela daļa bagātības bija koncentrēta šaurā cilvēku grupā, un daudzi cilvēki aizņēmās naudu, lai dzīvotu ārpus savām iespējām.
• Ražošanas pārprodukcija — rūpniecības nozares ražoja vairāk preču, nekā varēja patērēt, kas radīja ekonomisku pārprodukciju un pieprasījuma kritumu.
• Banku sistēmas vājums — daudzas bankas nespēja pārvaldīt strauji augošo kredītu apjomu, kas vēl vairāk destabilizēja ekonomiku.

Sekas

Volstrītas sabrukums aizsāka Lielo depresiju, kas ilga vairāk nekā desmit gadus (1930—1940). Tā bija viena no vissmagākajām ekonomiskajām krīzēm pasaules vēsturē, izraisot masveida bezdarbu un sociālas problēmas. Lielā depresija skāra ne tikai ASV, bet arī citas pasaules valstis, izraisot globālu recesiju. Daudzas valstis piedzīvoja līdzīgus finanšu sabrukumus un ekonomikas samazināšanos.

ASV valdība, it īpaši prezidenta Franklina D. Rūzvelta vadībā, ieviesa virkni ekonomisku reformu, kas pazīstamas kā Jaunais kurss (New Deal). Tās bija vērstas uz finanšu tirgus regulēšanu, bezdarba samazināšanu un valsts ekonomikas stimulēšanu.

Galvenie notikumi

“Melnā ceturtdiena” (24. oktobris 1929)

Šajā dienā Ņujorkas fondu birža piedzīvoja pirmo milzīgo kritumu, kad akciju cenas strauji nokritās, radot paniku investoru vidū. Tika pārdotas milzīgas akciju daļas, un tas tikai pastiprināja tirgus svārstības.

“Melnā pirmdiena” (28. oktobris 1929)

Tirgus turpināja strauji kristies, radot vēl lielākas problēmas. Akciju cenas turpināja samazināties, un daudzi investori pilnībā zaudēja savus uzkrājumus.

“Melnā otrdiena” (29. oktobris 1929)

Šī bija vissmagākā diena tirgū. Akciju cenas kritās vēl straujāk nekā iepriekš, padziļinot paniku un ekonomisko nestabilitāti. Šī diena tiek uzskatīta par Volstrītas sabrukuma galveno simbolu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Volstrītas sabrukums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)