Jaunais kurss

Jaunais kurss ir ekonomisku sociālu pasākumu kopums laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam, ko ieviesa toreizējais ASV prezidents F.D. Rūzvelts, lai likvidētu Lielās Depresijas sekas ASV. 1933. gadā, prezidentam Rūzveltam pārņemot amata pilnvaras, stāvoklis bija kritisks: ap 50% rūpniecības jaudu netika izmantotas, apmēram 13 000 000 cilvēku bija bez darba, bez sociālajām garantijām - gandrīz trešdaļa no valsts darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Lauksaimniecībā valdīja pārprodukcija, kas izraisīja fermeru masveida izputēšanu. Prezidenta zvēresta nodošanas dienā Amerikas banku sistēma pasludināja maksātnespēju (sabruka). Situācija lika prezidentam rīkoties nekavējoties. Turpmākajās 100 dienās — rekordīsā laikā - tika pieņemti likumi un reformas, kas veidoja turpmāko "Jaunā kursa" (NEW DEAL) mugurkaulu. Turpmākajos gados tika pieņemti likumi arī par sociālajām garantijām, par darba samaksu u.c.

Galvenais uzdevums bija reaktivizēt neizmantotās ražošanas jaudas, likvidējot bezdarbu. Uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības atjaunošanai. Bija nepieciešams palielināt cenas un likvidēt pārprodukciju. Tas tika panākts ar lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanu, - fermeri, kuri piekrita sadarboties ar valdību, saņēma kompensācijas. Piemēram, cūkas tika apkautas, bet kokvilnas stādījumi iearti zemē. Tas izraisīja zināmu neapmierinātību, bet mērķis bija sasniegts - cenas cēlās.

Tika veiktas izmaiņas banku sistēmā. Uz vairākām dienām tika pārtraukta visu banku darbība. No jauna atvēra tikai lielās valsts bankas un tās privātās bankas, kas bija maksātspējīgas. Pirmo reizi tika pieņemts likums par valsts garantijām noguldītājiem. Nākamais solis bija rūpnīcu darbības sakārtošana. Uz laiku tika iesaldēts strādājošo darba stundu skaits, algas un ražojumu cenas. Tas ļāva finansiāli nostabilizēties rūpniecības uzņēmumiem. Lauksaimniecībā valdība centās ierobežot ražošanas apjomu, lai celtos cenas. Lai arī šie pasākumi daudziem lauksaimniekiem nepatika, jo nācās izcirst cukurniedru un kokvilnas plantācijas, nokaut lopus, rezultāts tomēr tika sasniegts. Lai kompensētu zaudējumus fermeriem, kuri piekrita sašaurināt ražošanu, tika izmaksātas valsts dotācijas. Valsts arī uzpirka daļu saražotās produkcijas par noteiktām cenām.

Tika izveidoti vairāki desmiti sabiedrisko projektu, kuros nodarbināja vairākus miljonus bezdarbnieku, kas deva iespēju tiem saņemt reālu palīdzību. Īpaši liela nozīme tika piešķirta infrastruktūras projektiem, tika izbūvēti vairāk kā 1 000 000 km ceļu, vairāki tūkstoši km dzelzceļu un tml. Infrastruktūras projekti bija tik nozīmīgi tāpēc, ka atveseļoja visu saimniecību, samazinot ražošanas izmaksas un padarot efektīvāku visu saimniecības sistēmu.

Tika izbūvēti arī vairāki aizsprosti, apgūti vietējie resursi, izbūvētas sabiedriskās ēkas un realizēti vairāki citi projekti. Līdzekļi šīm programmām tika iegūti no komercbankām, tās subsidējot. Kā interesantu faktu var minēt federālos mākslas, teātra un rakstniecības projektu, kur bez darba palikušajiem māksliniekiem par valsts naudu tika pasūtīti sienu gleznojumi, romāni, gleznas, skulptūras utt.