Volejbols

Volejbols (angļu: volleyball; volley — ‘atsitiens lidojumā’ un ball — ‘bumba’), līdz 1945. gadam arī tīkla bumba, ir komandu sporta veids, kurā divas komandas sacenšas speciāli tam paredzētā laukumā, kurš laukuma vidū pārdalīts ar tīklu uz pusēm, cenšoties nogādāt bumbu pretinieka laukuma pusē un lai tā piezemētos tajā, kā arī cenšoties piespiest pretinieku kļūdīties. Spēlētāji nedrīkst pieskarties bumbai savā laukuma pusē, izveidot vairāk kā trīs saspēles. Volejbols ir radies Amerikas Savienotajās Valstīs 1895. gadā.

Volejbols

Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns	FIVB
Pirmsākumi	1895. gads, Holjoka, Masačūsetsa (ASV)
Īpašības
Kontakts starp sportistiem	Nav kontakta
Komandas	6
Jaukts dzimums	Atsevišķs
Veids	Iekštelpu
Olimpiskās spēles	Kopš 1964. gada

Volejbola galvenā pārvalde ir Starptautiskā Volejbola federācija (FIVB, franču: Fédération Internationale de Volleyball). Olimpisko spēļu programmā volejbols pirmo reizi tika iekļauts 1964. gadā Tokijā.

Volejbols - kombinacionāls sporta veids, kur katram spēlētājam ir sava noteikta vieta laukumā. Svarīga nozīme ir spēlētājiem, kuri spēlē pie tīkla un bloķē pretinieku raidītās bumbas. Reakcija, koordinācija un fiziskais spēks ir vieni no svarīgākajiem elementiem efektīgam uzbrukumam. Iesācējiem volejbols ir ļoti labs brīvā laika pavadīšanas kavēklis.

Pastāv volejbola spēles dažādas variācijas, tās atšķiras no tradicionālā volejbola spēles - pludmales volejbols (no 1996. gada arī iekļauts Olimpisko spēļu programmā), minivolejbols un pionierbols.

Vēsture

1947. gada aprīlī Parīzē notika Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) dibināšanas kongress, kurā bija pārstāvētas 14 valstis: ASV, Beļģija, Brazīlija, Čehoslovākija, Dienvidslāvija, Ēģipte, Francija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Ungārija un Urugvaja, kuras arī kļuva par pirmajām oficiālajām FIVB loceklēm. FIVB izdeva oficiālos starptautiskos noteikumus un tās sastāvā bija izglītotu tiesnešu komisija, kā arī starptautiski atzīta spēles noteikumu komisija. Par pirmo FIVB prezidentu tika iecelts franču arhitekts Pols Libo, kurš pildīja savus pienākumus līdz 1984. gadam. 1984. gadā Polu Libo nomainīja Rubens Akosta no Meksikas. Pēc Rubena Akostas iniciatīvas tika ieviests ļoti daudz izmaiņu spēles noteikumos, kā arī tika mainīts sacensību rīkošanas nolikums. Pēc 1988. gada olimpiskajām spēlēm Seulā notika 21. FIVB kongress, kurā tika pieņemtas un apstiprinātas izmaiņas spēles nolikuma reglamentā, kas noteica, ka volejbola spēlei jānotiek līdz trīs setu uzvarai, t.i. ja četri seti beigušies pa 2:2, tad jāizspēlē 5. sets, līdz tā sauktajam uzvaras punktam. Šāda sistēma darbojas kopš 1988. gada. Tajā pašā gadā ieviests arī libero spēlētāja nosaukums.

1980. gada sākumā parādījās jauna spēles maniere - piespēle gaisā, un pati spēle kļuva vēl skatāmāka un interesantiem momentiem bagātāka. Bija redzams straujš volejbolistu prasmju un fiziskais pieaugums. Ja 1970. gada komandā spēlētājs nedrīkstēja būt garāks par 2 metriem, tad kopš 1990. gada augstas klases komandas volejbolistus, kuri bija augumā 195-200 cm, parasti iecēla par libero spēlētājiem. Arī sieviešu volejbolistu augums virs 2 m tiek uzskatīts par normālu parādību.

1990. gadā tika izveidota Pasaules līga, kas tika rīkota kā ikgadējs spēļu cikls. Kopā 1993. gada notiek arī sieviešu volejbola Grand Prix.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Volejbols.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Latvijas Volejbola federācijas mājaslapa
• Starptautiskās volejbola federācijas mājaslapa
• Eiropas Volejbola konfederācijas mājaslapa Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.