Vladislavs Ļistjevs

Vladislavs "Vlads" Ļistjevs (krievu: Владислав "Влад" Николаевич Листьев; 1956. gada 10. maijs — 1995. gada 1. marts) bija krievu žurnālists. Viņš bija pirmais Ostankinas Pirmā kanāla ģenerāldirektors.

Vladislavs Ļistjevs Владислав Николаевич Листьев Personīgā informācija Dzimis 1956. gada 10. maijā Maskava, PSRS Miris 1995. gada 1. martā (38 gadi) Maskava, Krievija Pilsonība Krievija Tautība krievs Nodarbošanās žurnālists, televīzijas vadītājs Darbības gadi 1982-1995 Vecāki Nikolajs Ļistjevs (1931-1973) Zoja Ļistjeva (1934-1996) Dzīvesbiedre Jeļena Jesina Tatjana Ljapina Albina Nazimova Bērni meita Valerija (1981) dēls Vladislavs (1982-1988) dēls Aleksandrs (1983) Augstskola Maskavas Valsts universitāte, žurnālistikas fakultāte Nezināma vērtība "reliģija"

Biogrāfija

Ļistjevs pabeidza sporta sabiedrības "Spartaks" skolu-internātu Sokoļnikos, Maskavā, un bija meistarkandidāts vieglatlētikā, PSRS čempions skriešanā uz 1000 m junioriem.

Dienēja Tamaņas gvardes divīzija sporta rotā.

Pēc sagatavošanas nodaļas 1977.g. iestājās Maskavas Valsts universitātes žurnālistikas fakultātas starptautiskajā nodaļā, kuru absolvēja 1982.gadā ar grādu "Televīzijas literārais darbinieks"'.

No 1982. gadā viņš strādāja par redaktoru PSRS Gosteleradio (Valsts televīzijas un radio komitēja) tiešraides uz ārzemēm redakcijā. 1987. gadā bija aicināts vadīt televīzijas programmu "Skatiens" (krievu: Взгляд), kas kļuva visspopulārākā visā PSRS un bija priekštecis Latvijas Televīzijas programmai "Labvakar". Tajā laikā Ļistjevs kļuva ārkārtīgi populārs visā Padomju Savienībā ar reportāžam un raidījumiem tiešraidē.

Pēc PSRS sabrukuma kopā ar kolēģiem izveidoja telekompāniju "ВИD", kura veidoja televīzijas programmas Ostankinas Pirmajam kanālam.

Kopš 1991. gada Ļistjevs bija kompānijas galvenais producents, bet kopš 1993. gada viņš bija ģenerāldirektors. Ļistjevs izveidoja televīzijas raidījumus "Brīnumu lauks" (krievu: Поле чудес), "Tēma" (krievu: Тема) un "Sastrēgumstunda" (krievu: Час пик).

1995. g. janvārī Krievijā tika izveidota jaunais televīzijas kanals ORT (Sabiedriskā Krievijas Televīzija), Ļistjevs kļuva tās ģenerāldirektors. Tajā laikā lielas reklāmas aģentūras, tajā skaitā Sergejam Ļisovskam piederošs "Premjer-SV" kontrolēja visu reklāmu televīzīja un naudas plusmu. Lai izmaiņīt šo situāciju, kompānijas vadība pieņēma lēmumu pārtraukt reklāmu ORT un pasludināja reklāmas moratoriju. Šo lēmumu daži uzskata par Ļistjeva slepkavības iemeslu.

1995. gada 1. martā Ļistjevs tika nošauts savas mājas kāpņutelpā. Pirmā lode trāpīja plecā, bet otrā - galvā. Viņš netika apzagts. Visu 2. martu Ostankinas Pirmajā kanālā rādīja vienīgi Ļistjeva fotogrāfiju uz melna fona un uzrakstu "Vladislavs Ļistjevs ir nogalināts". Savu paziņojumu par šo slepkavību teica arī toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Tiek ziņots, ka lietas izmeklētājs tika aizsūtīts piespiedu atvaļinājumā pēc tam, kad pateica, ka ir tuvu vainīgā atrašanai. Noilgums iestājās 2010. gadā.

Vladislavs Ļistjevs apbedīts 4. martā Vagaņkovas kapsētā netālu no dzejnieka un aktiera Vladimira Visocka.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)