Visente Aleiksandre
Visente Aleiksandre (spāņu: Vicente Aleixandre, pilnā vārdā Vicente Pío Marcelino Cirilo Aleixandre y Merlo) (* 1898. gada 26. aprīlī, † 1984. gada 14. decembrī) - viens no ievērojamākamajiem XX gadsimta spāņu dzejniekiem. 1977. gada Nobela prēmijas laureāts.
| ||||||||||||
|
Dzimis Seviļā, Spānijā. Studējis tieslietas Madrides universitātē. 1925. gadā smagas slimības dēļ Aleiksandre spiests vairākus mēnešus pavadīt gultā. Šajā laikā viņš pievērsās literatūrai.
Pirmajos krājumos "Apjoms" (Ámbito, 1928), "Zobeni kā lūpas" (Espadas como labios, 1932) - sirreālisma ietekme.
Pēc Spānijas pilsoņu kara izdevis krājumu "Paradīzes ēna" (Sombra del paraiso, 1944), kur parādās panteisma filozofijas ietekme.
Izcilākie darbi - pēdējie dzejoļu cikli "Piepildījuma dzejas" (Poemas de la consumación, 1968) un "Iekšējie dialogi" (Diálogos del conocimiento, 1974).
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Visente Aleiksandre.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Sols Belovs |
Nobela prēmija literatūrā 1977 |
Pēctecis: Īzaks Baševiss Zingers |