Virsmas raupjums
Virsmas raupjums jeb negludums ir cieta materiāla virsmas negludumu — izciļņu un ieplaku — kopa ar relatīvi mazu soli bāzes garumā. Virsmas negludums neizbēgami rodas, kas izstrādājums tiek izgatavots, notiekot berzei starp griezējinstrumentu un izstrādājumu, pastāvot vibrācijām, veidojoties apstrādājamās virsmas plastiskām deformācijām skaidu dēļ un citu cēļoņu dēļ.
Izstrādājumiem virsmas raupjums tiek noteikts, ievērojot to ekonomisko lietderību ražošanā un funkcionālās prasības ekspluatācijā. Raupjums ietekmē detaļu mehānisko un ķīmisko izturību, izskatu, salāgojamām detaļām — iegūstamās sēžas.
Virsmas raupjuma termini un parametri noteikti standartā LVS EN ISO 4287:2002. Šis standarts nav attiecināms uz plūksnainiem materiāliem, kā arī tādiem virsmas defektiem kā plaisas.
Raupjuma parametri
labot šo sadaļuAugstuma parametri
- Profila vidējā aritmētiskā novirze Ra (izsaka mikrometros) — vidējais aritmētiskais lielums profila noviržu no viduslīnijas absolūtajiem lielumiem bāzes garuma robežās:
.
- Negludumu augstums pa profila desmit punktiem Rz (μm) — vidējā absolūtā augstuma vērtība starp profila pieciem augstākajiem izciļņiem un piecām dziļākajām ieplakām bāzes garuma robežās:
- Profila negludumu vislielākais augstums Rmax (μm) — augstums starp profila augstākā izciļņa virsotni un dziļākās ieplakas punktu bāzes garuma robežās:
Soļa parametri
- Negludumu vidējais solis Sm (izsaka milimetros) — negludumu soļa vidējā vērtība bāzes garuma robežās:
, kur Smi ir negludumu solis — viduslīnijas nogrieznis, kuru norobežo blakusesošo negludumu vienāda nosaukuma puses, n ir soļu skaits, kas ietilpst bāzes garumā
- Vietējo izciļņu vidējais solis S (mm) — profila vietējo izciļņu soļa vidējā vērtība bāzes garuma robežās:
, kur Si ir viduslīnijas nogriežņa garums starp profila blakusesošo vietējo izciļņu augstāko punktu projekcijām uz viduslīnijas
Formas parametrs
- Profila relatīvais atbalsta garums tp — profila atbalsta garuma ηp (mm) attiecība pret bāzes garumu:
, izsakot procentos, . ηp ir nogriežņu bi, kurus bāzes garuma robežās uz profila izciļņiem nošķeļ viduslīnijai paralēla taisne, summa:
, kur n ir nošķelto bi skaits bāzes garumā. ηp nosaka uz profila šķēluma līmeņa P (μm), kuru mēra no izciļņu līnijas un izsaka attiecībā pret Rmax kā
vai [1]
Papildu parametri
Papildus pieminētajiem virsmas raupjuma parametriem var tikt izmantoti arī citi, piemēram, profila vidējā kvadrātiskā novirze Rq, virsmas negludumu parametra vidējā vērtība Rjn (augstumam), profila vidējais kvadrātiskais slīpums Δq, profila vidējais aritmētiskais slīpums Δa (formai).
Raupjuma izvēle
labot šo sadaļuPar Ra vērtībām atkarībā no virsmas apstrādes ar griešanu veida skatīt: Apstrāde ar griešanu. Par Ra vērtībām atkarībā no sagatavju izgatavošanas veida skatīt: Sagatave.
Izmēra pielaide pēc kvalitātes | Formas pielaide % no izmēra pielaides | Nominālais izmērs, mm | |||
---|---|---|---|---|---|
...18 | >18...50 | >50...120 | >120...500 | ||
Ra, μm, ne vairāk | |||||
IT3 | 100 | 0,2 | 0,4 | 0,8 | |
60 | 0,1 | 0,2 | 0,4 | ||
40 | 0,05 | 0,1 | 0,2 | ||
IT4 | 100 | 0,4 | 0,8 | 1,6 | |
60 | 0,2 | 0,4 | 0,8 | ||
40 | 0,1 | 0,2 | 0,4 | ||
IT5 | 100 | 0,4 | 0,8 | 1,6 | |
60 | 0,2 | 0,4 | 0,8 | ||
40 | 0,1 | 0,2 | 0,4 | ||
IT6 | 100 | 0,8 | 1,6 | 3,2 | |
60 | 0,4 | 0,8 | 1,6 | ||
40 | 0,2 | 0,4 | 0,8 | ||
IT7 | 100 | 1,6 | 3,2 | ||
60 | 0,8 | 1,6 | 3,2 | ||
40 | 0,4 | 0,8 | 1,6 | ||
IT8 | 100 | 1,6 | 3,2 | ||
60 | 0,8 | 1,6 | 3,2 | ||
40 | 0,4 | 0,8 | 1,6 | ||
IT9 | 100; 60 | 3,2 | 6,3 | ||
40 | 1,6 | 3,2 | 6,3 | ||
25 | 0,8 | 1,6 | 3,2 | ||
IT10 | 100; 60 | 3,2 | 6,3 | ||
40 | 1,6 | 3,2 | 6,3 | ||
25 | 0,8 | 1,6 | 3,2 | ||
IT11 | 100; 60 | 6,3 | 12,5 | ||
40 | 3,2 | 6,3 | |||
25 | 1,6 | 3,2 | |||
IT12; IT13 | 100; 60 | 12,5 | 25 | ||
40 | 6,3 | 12,5 | |||
IT14; IT15 | 100; 60 | 12,5 | 25 | 50 | |
40 | 12,5 | 25 | |||
IT16; IT17 | 100; 60 | 25 | 50 | 100 | |
40 | 25 | 50 | |||
Ja formas pielaide Tf % no izmēra pielaides ir mazāka par tabulā uzrādīto, tad Ra jāuzdod ne lielāks kā 0,15 Tf.
Tehniskas nepieciešamības gadījumos drīkst izvēlēties Ra vērtības, kas mazākas par tabulā norādītajām. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Edgars Šīrons, Jānis Rudzītis, Ivars Odītis. Vispārīgās metroloģijas pamatkurss. Rīgas Tehniskā universitāte, 2008. ISBN 978-9984-32-027-4.
- ↑ Edgars Šīrons. Pielaides un sēžas II. Avots, 1985. 156.—157. lpp.