Vikipēdija

Viroterapija

Viroterapija (latīņu: virus — 'inde'; grieķu: Θεραπεία (terapeía) — 'ārstēšana, dziedēšana') ir ļaundabīgo audzēju bioterapijas veids. Viroterapijas metode pamatojas uz vīrusu selektīvu iedarbību uz audzēja šūnām, izraisot to bojāeju jeb onkolīzi, praktiski nebojājot veselās šūnas un vienlaikus stimulējot normālu imunitāti un tās pretreakciju pret audzēju.

Onkotropiem un onkolītiskajiem vīrusiem ir dubultā iedarbība uz cilvēka organismu: pirmkārt, vīruss spēj atpazīt, atrast un iznīcināt audzēja šūnas, nekaitējot organisma veselajām šūnām. Otrkārt, šie vīrusi aktivizē imūnsistēmas dabiskās aizsargfunkcijas. Cilvēka imunitāte atpazīst jebkādu svešu ģenētisku informāciju, kas iekļuvusi organismā, tajā skaitā arī ģenētiski pārveidotas šūnas un audus, piemēram, vēža šūnas.

Viroterapijas pētniece Aina Muceniece uzskatīja, ka vēža viroterapijas daudzās problēmas tiks atrisinātas 10 — 25 gadu laikā un tai vajadzētu kļūt par piekto vēža ārstēšanas pamatmetodi (pēc ķirurģiskās ārstēšanas, staru terapijas, ķīmijterapijas un hormonu terapijas)[1].

Viroterapijas pētnieki Latvijā Aina Muceniece, Ā.Volrāte, I.Priedīte, R.Brūvere šo parādību konstatēja jau 60. gadu beigās[nepieciešama atsauce].

Rigvir vēsture

labot šo sadaļu

1960. gadā konstatēta līdz tam pasaulē nezināma parādība, ka cilvēka zarnu vīrusi (ECHO grupas enterovīrusi), kas iegūti no maziem bērniem, spēj iznīcināt dažus cilvēka audzēju veidus (angiosarkomu), kas piepotēti kāmjiem.[2] 1965 gadā Latvijas ZA Mikrobioloģijas institūtā organizēta vēža viroterapijas laboratorija, lai pētītu šo parādību. Tika pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusu tipi, no kuriem iegūti 5 visiedarbīgākie vēža šūnu iznīcinātāji. Viens no tiem nosaukts par RIGVIR. Konstatēts, ka RIGVIR ir nekaitīgs pieaugušam cilvēkam un nespēj vairoties tā organismā.

1968. gadā saņemta Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas atļauja pielietot RIGVIR vēža slimniekiem un uzsākts pētījums, kurā iekļauti 415 slimnieki. Pierādīts, ka RIGVIR ir nekaitīgs vēža slimniekiem un nevar izsaukt epidēmijas. Veikta veiksmīga vīrusa adaptācija ādas melanomas — pret staru un ķīmijterapiju nejutīga audzēja — audos un konstatēts ārstnieciskais efekts. 1970. gadā radīts preparāts "Larifan".

1985. gadā saņemta pozitīva atsauksme no Vissavienības Vēža centra Maskavā zinātniskās padomes, lai uzsāktu RIGVIR plašu klīnisku izpēti melanomas slimnieku ārstēšanā (pētījumā piedalās 1063 slimnieki. 1987. gadā veikti klīniskie pētījumi arī Vissavienības Onkoloģijas centrā Maskavā un Saratovas onkodispanserā. Atzīts, ka RIGVIR nav kaitīgs pat ļoti smagiem un neārstējamiem slimniekiem. No 1990. līdz 1995. gadam ar RIGVIR tiek ārstēti dažāda veida vēža slimnieki Paula Stradiņa klīnikā un Latvijas Onkoloģijas centrā. 1999. gadā preparāta eksperimentālo sēriju ražošana Mikrobioloģijas institūtā pārtraukta.

2002. gada 20. oktobrī saņemts RIGVIR patents. 2004. gada 29. aprīlī zāles RIGVIR reģistrētas LR Valsts Zāļu aģentūrā. No 2005. gada 22.augusta ir uzsākta zāļu RIGVIR izplatīšana Latvijas teritorijā. 2008. gada jūlijā atsākta RIGVIR kā recepšu zāļu ražošana un izplatīšana Latvijas teritorijā[3] (ražots SIA "Latima", reģistrācijas numurs injekciju šķīdumam 04-0229[4]). Kopš 2011. gada Latvijā RIGVIR ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā pacientiem ar diagnozi ļaundabīgā ādas melanoma (izņemot acs melanomu).

2015. gada februārī RIGVIR reģistrēts Gruzijā.[5] Kopš 2015. gada RIGVIR ir iekļauts Nacionālā veselības dienesta apstiprinātajās klīniskajās vadlīnijās “Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana”.[6] 2016. gadā RIGVIR tika reģistrēts Armēnijā.

2016. gadā RIGVIR ražotājs SIA Latima saņēma Veselības inspekcijas sodu par negodīgu komercpraksi, jo zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieka īstenotā komercprakse ir maldinoša un neatbilst profesionālajai rūpībai un reklāmas pārkāpj Noteikumu Nr. 378 prasības, kas nosaka, ka ir aizliegta recepšu zāļu reklamēšana sabiedrībai un ka reklāmā sniegtajai informācijai jāatbilst zāļu aprakstā norādītajām ziņām.[7] Dažādās ar ražotāju saistītās interneta vietnēs tika reklamēta RIGVIR lietošana citām onkoloģiskajām saslimšanām, nevis ādas melanomai, kas ir vienīgā saslimšana, kam tas ir reģistrēts.[8]

2019. gada martā apturēta RIGVIR izplatīšana Latvijā un ārzemēs, kā arī tas izņemts no valsts kompensēto līdzekļu saraksta, pamatojoties uz vairākās kārtās veiktu laboratorijas testu rezultātiem. Tie parāda, ka "Rigvir" sastāvā esošais ECHO-7 vīrusa daudzums neatbilst šo zāļu reģistrācijas dokumentācijā norādītajam minimālajam daudzumam. Saskaņā ar Zāļu Valsts aģentūras teikto, rezultātu var interpretēt kā "Citrona sulas vietā - ūdens ar citrona garšu". [9] Tāpat Veselības ministrija paziņo, ka zāļu ražotājs maldinājis ne tikai valsts institūcijas, bet arī pacientus. Saskaņā ar medicīnas tiesību ekspertes S. Olsenas teikto "Fakti, kas ir atklājušies publiski, liecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Valsts policijai ir pienākums aizstāvēt šo cietušo cilvēku tiesības un intereses, jo tas ir ārkārtīgi bīstams precedents, ka mums, cilvēkiem, tiek doti kompensējami medikamenti, šķidrumi, kuriem pat nav tā viela, kurai tur vajadzētu būt. No sabiedrības veselības viedokļa, tas ir ārkārtīgi bīstams precedents." [10]

RIGVIR

labot šo sadaļu
 
 

Audzēju veidi, kuriem RIGVIR ir reģistrēts

labot šo sadaļu

RIGVIR ir reģistrēts ļaundabīgās ādas melanomas ārstēšanai.[11]

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Doctus, novembris 2005». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. novembrī. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.
  2. ↑ Gundega Skagale. Rīgas vīruss cīņā ar vēzi. Žurn. Mājas viesis. 2003, № 6, 3. lpp.
  3. ↑ «RIGVIR izpētes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.
  4. ↑ ZVA informatīvs izdevums CITO! 2009/3-4[novecojusi saite]
  5. ↑ «Georgia Today». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 28. martā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
  6. ↑ «Reģistrētas jaunas klīniskās vadlīnijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
  7. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. novembrī. Skatīts: 2016. gada 3. decembrī.
  8. ↑ «Zāles RigVir – brīnumlīdzeklis pret vēzi vai sabiedrības maldināšana?». skaties.lv.
  9. ↑ «Pretvēža zāles «Rigvir» neiztur pirmo pārbaudes posmu».
  10. ↑ «Zāļu ražotājs “Rigvir” maldinājis ne tikai valsts institūcijas, bet arī pacientus, uzskata VM».
  11. ↑ «Summary of product characteristics». RIGVIR. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-16. Skatīts: 2016-11-03.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Viroterapija&oldid=4084643"