Virgoļiča korpuss

Pulkveža Virgoļiča brīvprātīgo korpuss (krievu: Добровольческий отряд полковника Вырголича) bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs apmēram 5000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu (Bermontiādes) laikā. Korpuss sastāvēja no strēlnieku pulka, kavalērijas pulka, artilērijas diviziona un tehniskajām vienībām. No 1919. gada 16. jūlija pulkveža Virgoļiča vienības štābs bija Kuršēnos un tās uzdevums bija karadarbības laikā pret Latvijas Bruņotajiem spēkiem nodrošināt aizmuguri pret Lietuvas Bruņotajiem spēkiem.

Izveide

Korpusa pamatu veidoja krievu virsnieki, kas pēc 1918. gada martā noslēgtā Brestļitovskas miera līguma atradās Vācijas okupētajā zonā. Pēc 1918. gada novembrī parakstītā Kompjeņas pamiera krievu Ziemeļu brīvprātīgo korpusa karavīri tika internēti Zalcvēdeles gūstekņu nometnē, kur 1919. gada martā tika saformētas divas krievu brīvprātīgo vienības — "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto partizānu vienību" (Партизанский Отряд имени генерала-от-кавалерии графа Келлера) Pāvela Bermonta-Avalova vadībā un "Pulkveža Virgoļiča brigādi" (Бригада полковника Вырголича). Sākotnēji abas vienības ietilpa kņaza Anatola Līvena brīvprātīgo korpusā un cīnījās pret Padomju Latvijas armiju. Pēc korpusa sakāves un Strazdumuižas pamiera noslēgšanas 1919. gada 9. jūlijā kņaza Līvena daļas saņēma ģenerāļa Judeņiča pavēli doties uz Narvas fronti, lai pievienotos Ziemeļrietumu armijas plānotajam karagājienam uz Petrogradu.

Bermonta-Avalova un Virgoļiča komandētās daļas atteicās doties prom no Latvijas, izstājās no Līvena korpusa un Jelgavā nodibināja "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto Rietumu brīvprātīgo korpusu" (Западный добровольческий генерала-от-кавалерии графа Келлера корпус). Augustā Virgoļiča vienība izstājās no korpusa un tika pārdēvēta par 2. Rietumu brīvprātīgo korpusu (2-й Западный добровольческий корпус).

Augusta beigās Berlīne tika izveidota Rietumkrievijas valdība, kuras rīcība tika nodoti Bermonta un Virgoļiča korpusi, uz kuru bāzes 5. septembrī tika izveidota Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija kņaza Bermonta-Avalova vadībā. 20. septembrī P. Bermonts-Avalovs pasludināja sevi par Rietumkrievijas pavēlnieku un 21. septembrī Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijai tika pievienota Dzelzsdivīzija un vācu brīvprātīgo korpusi.

Pulkveža Virgoļiča korpusa sastāvs

Vadība

Komandieris: pulkvedis Jevgeņijs Virgoļičs (Евгений Павлович Вырголич (Верголич) (1883-?))

Kājnieku daļas

• 1. strēlnieku pulks (1-й стрелковый полк)

Kavalērijas daļas

• Kavalērijas pulks (Конный полк) komandieris pulkvedis Markovs

Artilērija

• artilērijas divizions (артиллерийский дивизион)

Likvidācija

Pulkveža Virgoļiča korpusa karavīrus internēja 1919. gada decembrī pēc tā ierašanās Veimāras Republikā.

Ārējās saites

• П.Р.Бермонт-Авалов. Документы и воспоминания. "Вопросы истории",Москва, 2003, NoNo 1, 2, 5, 6 Arhivēts 2011. gada 6. septembrī, Wayback Machine vietnē.