Vinfīlds Skots (angļu: Winfield Scott; dzimis 1786. gada 13. jūnijā, miris 1866. gada 29. maijā) bija amerikāņu militārais komandieris un politiķis. Skots no 1814. līdz 1861. gadam bija komandējošais ģenerālis ASV armijā, piedalījies 1812. gada karā, Meksikas un Amerikas karā, Amerikas pilsoņu kara sākuma stadijā un konfliktos ar indiāņiem. Viņš bija pazīstams ar palamām kā Old Fuss and Feathers, jo uzstājīgi ievēroja pareizu militāro etiķeti, kā arī armijas Grand Old Man par daudzajiem dienesta gadiem armijas rindās.

Vinfīlds Skots
Winfield Scott
Painting of Scott by Robert Walter Weir, 1855
Roberta Valtera Veira gleznots Skota portrets, 1855. gads
3.ASV Armijas komandējošais ģenerālis
Amatā
1841. gada 5. jūlijs — 1861. gada 1. novembris
Prezidents
Priekštecis Aleksandrs Makombs
Pēctecis Džordžs Maklelans

Dzimšanas dati 1786. gada 13. jūnijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dinvidī apgabals, Virdžīnija, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati 1866. gada 29. maijā (79 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vestpointa, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Apglabāts Vestpointas kapsēta, Vestpointa, Ņujorka
Politiskā partija Vigu partija
Dzīvesbiedrs(-e) Marija Deharta Majo
Profesija karavīrs, jurists
Paraksts

|- |

Militārais dienests
Dienesta pakāpe Ģenerālmajors
Ģenerālleitnants
Dienesta laiks 1807 (Virdžinijas milicija)
1808–1861 (ASV armija)
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Struktūra Virdžinijas milicija
ASV armija
Kaujas darbība Britu—amerikāņu karš
Amerikas indiāņu kari
ASV—Meksikas karš, Amerikas pilsoņu karš
Apbalvojumi ASV Kongresa zelta medaļa (2)
Izglītība Viljama un Marijas koledža

Vinfīlds Skots ir dzimis Dinvidī apgabalā, Virdžīnijas štatā, 1786. gada 13. jūnijā, vidusšķiras zemnieka ģimenē. Agri zaudējis vecākus.

Skots ieguva tiesību zinātņu grādu Viljama un Marijas koledžā un strādāja par juristu. Viņš pildīja dienestu sava dzimtā Virdžīnijas štata milicijā, kur ieguva kavalērijas kaprāļa pakāpi.

ASV—Meksikas karš

labot šo sadaļu

Meksikas un Amerikas kara laikā (1846-1848) Skots vadīja dienvidu armiju. Desantējoties netālu no Verakrusas pilsētas, 1847. gada 27. martā amerikāņu spēki ieņem pilsētu un dodas maršā pa Kortesa ceļu uz Mehiko. 1847. gada 18. aprīlī Serro Gordo kaujā Skots sakauj Meksikas armiju ģenerāļa un Meksikas prezidenta Antonio Lopesa de Santa Annas vadībā.

Tā paša gada 9. un 20. augustā amerikāņi Skota vadībā atkal sakāva meksikāņus divās kaujās - kaujā pie Kontreras un kaujā pie Čurubusko, pēc kā amerikāņiem tika atvērts ceļš uz Meksikas galvaspilsētu. Pēc neveiksmīgām sarunām ar meksikāņiem Skota karaspēks 8. septembrī pēc asiņainās Molino del Rejas kaujas ieņēma ienaidnieka pozīcijas, kas aizsargāja Mehiko. 13. septembrī pēc divu dienu kaujām tika ieņemts Meksikas cietoksnis Čapultepeka; tajā pašā laikā Skots pakāra 10 dezertierus ASV karavīrus - īrus, kuri dienēja meksikāņu Svētā Patrika bataljonā un atradās amerikāņu gūstā (kas izraisīja asas diskusijas amerikāņu sabiedrībā).[1]

Pēc vairākām asiņainām sadursmēm 15. septembrī amerikāņu karaspēks ienāca Mehiko, no kurienes Santa Anna atvilka savas vienības. Būdams Meksikas galvaspilsētas militārais komandieris, ģenerālis Skots nepieļāva nekādas laupīšanas un pārmērības no amerikāņu karavīru puses, kas par viņu atstāja labu iespaidu meksikāņiem. Tomēr politisko apstākļu dēļ ASV (fakts, ka Vinfīlds Skots bija opozīcijas Vigu partijas biedrs) viņš tika atcelts no komandiera amata. Pret ģenerāli tika sākta prāva par pilnvaru pārsniegšanu, kas beidzās ar neko. Rezultātā Vinfīlds Skots tika apbalvots ar Kongresa zelta medaļu par veiksmīgu un izlēmīgu militāru darbību un prasmīgu karaspēka vadību.

Amerikas pilsoņu karš

labot šo sadaļu
Skatīt arī: Anakondas plāns

Amerikas pilsoņu kara laikā Vinfīlds Skots, lai gan dzimis Amerikas dienvidos, palika lojāls federācijai. Paredzot, atšķirībā no vairuma politiķu un ziemeļu militārpersonu, ka kara norise būs ilgstoša un asiņaina, Skots izstrādāja īpašu plānu militāro operāciju veikšanai, pamatojoties uz pakāpenisku dienvidu iedzīvotāju teritorijas okupāciju, galvenokārt lielās apdzīvotās vietas pie Misisipi, Atlantijas okeāna piekrastē un Meksikas līča piekrastē, kam sekotu virzība uz Atlantu.

Tā kā šis plāns izraisīja vispārēju neizpratni un izsmieklu no Vašingtonas amatpersonām, kuras gaidīja nenovēršamu uzvaru, slimais Skots 1861. gada 1. novembrī aizgāja pensijā. Viņa pēctecis komandiera amatā ir ģenerālis Džordžs Brintons Makklelans, Potomakas armijas komandieris, kurš arī vērpa intrigas pret Skotu.

Dzīves nogalē

labot šo sadaļu

Skots nomira Vestpointā 1866. gada 29. maijā, divas nedēļas pirms savas 80. dzimšanas dienas.[2] Prezidents Endrū Džonsons pavēlēja izkārt karogus uz ielām, lai godinātu Skotu, un Skota bērēs piedalījās daudzi vadošie Savienības ģenerāļi, tostarp Grants, Džordžs G. Mīds, Džordžs H. Tomass un Džons Šofīlds. Vinfīlds Skots ir apbedīts Vestpointas kapsētā.[1]

Dienesta pakāpes

labot šo sadaļu

Savas militārās karjeras laikā, kas beidzās ar aiziešanu pensijā 1861. gada 1. novembrī, Skots tika paaugstināts no kapteiņa līdz ģenerālleitnantam.[3] Viņa paaugstināšanas amatā spēkā stāšanās datumi bija:[3]

Zīmotne Dienesta pakāpe Vienība Datums
  Kapteinis Regulārā armija 1808. gada 3. maijs
  Pulkvežleitnants Regulārā armija 1812. gada 6. jūlijs
  Pulkvedis Regulārā armija 1813. gada 12. marts
  Brigādes ģenerālis Regulārā armija 1814. gada 9. marts
  Pagaidu ģenerālmajors Regulārā armija 1814. gada 25. jūlijs
  Ģenerālmajors Regulārā armija 1841. gada 25. jūnijs
  Pagaidu ģenerālleitnants Regulārā armija 1847. gada 29. marts
  Pagaidu ģenerālleitnants Devies pensijā 1861. gada 1. novembris
  1. 1,0 1,1 Eisenhower, John S. D. (1999). Agent of Destiny: The Life and Times of General Winfield Scott. University of Oklahoma Press. ISBN 978-0-8061-3128-3.
  2. Southwick, Leslie (1998). Presidential Also-Rans and Running Mates, 1788 through 1996 (Second ed.). McFarland. ISBN 0-7864-0310-1.
  3. 3,0 3,1 https://books.google.lv/books?id=s1kvAAAAYAAJ&pg=PA5&redir_esc=y

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Aleksandrs Makombs
ASV armijas komandējošais ģenerālis
1841. — 1861.
Pēctecis:
Džordžs Maklelans