Milards Filmors

Milards Filmors (angļu: Millard Fillmore, izrunā: /ˈmılǝd ˈfılmɔː/; dzimis 1800. gada 7. janvārī, miris 1874. gada 8. martā) bija Amerikas Savienoto Valstu trīspadsmitais prezidents, pēdējais Vigu partijas ASV prezidents. Prezidenta amatā bija no 1850. gada 9. jūlija, kad nomira iepriekšējais prezidents Zekerijs Teilors, līdz 1853. gada 4. martam. Pirms tam bija ASV viceprezidents. Milarda Filmora prezidentūras laikā ar jaunu sparu uzbangoja strīdi par verdzības atcelšanu, tāpēc ASV dienvidu štatos pacēlās jautājums par atdalīšanos no pārējiem štatiem. Milards Filmors parakstīja 1850. gada kompromisu, kas uz kādu laiku radīja pamieru cīņā pret verdzību.

Milards Filmors Millard Fillmore
13. ASV prezidents
Amatā 1850. gada 9. jūlijs — 1853. gada 4. marts
Viceprezidents (i)	nebija
Priekštecis	Zekerijs Teilors
Pēctecis	Frenklins Pīrss
12. ASV viceprezidents
Amatā 1849. gada 4. marts — 1850. gada 9. jūlijs
Prezidents	Zekerijs Teilors
Priekštecis	Džordžs Miflins Dalass
Pēctecis	Viljams R. Kings
Dzimšanas dati	1800. gada 7. janvārī Samerhila, Ņujorka, ASV
Miršanas dati	1874. gada 8. martā (74 gadu vecumā) Bufalo, Ņujorka, ASV
Politiskā partija	Vigu partija (1832–1855) Know Nothing (1855–1856)
Dzīvesbiedrs(-e)	Ebigeila Pauersa (1. sieva) Karolīna Kārmaikla Makintoša (2. sieva)
Profesija	jurists, politiķis, valstsvīrs
Reliģija	unitārists
Paraksts

Biogrāfija

Milards Filmors ir dzimis 1800. gada 7. janvārī Ņujorkas štata pilsētiņā Samerhilā zemnieku Natenjela Filmora un Fēbes Milardas ģimenē. Viņa vecāki bija ļoti nabadzīgi. 15 gadu vecumā Milards Filmors, tēva mudināts, apguva šuvēja amatu, lai ģimene gūtu papildu ienākumus. Šāds amats viņam negāja pie sirds, divus gadus vēlāk tēvs Milardu Filmoru iekārtoja jaunā darbā, dzirnavās, Ņūhopas pilsētiņu, turpat Ņujorkas štatā. Tiecoties pilnveidoties un izglītoties, Milards Filmors izmantoja iespēju regulāri apmeklēt vietējo bibliotēku un izlasīt ikvienu grāmatu, kuru varēja iegūt. 1819. gadā, dīkstāves rezultātā, iestājās Ņuhopas akadēmijā, kur iepazinās ar savu vēlāko sievu Ebigeilu Pauersu.

1849. gadā, kad par jauno ASV prezidentu kļuva Zekerijs Teilors, Milards Filmors kļuva par ASV viceprezidentu. Gadu vēlāk, 1850. gada 9. jūlijā, Zekerijs Teilors nomira un Milards Filmors kās viceprezidents kļuva par jauno ASV prezidentu. Milarda Filmora prezidentūras laikā ar jaunu sparu uzbangoja strīdi par verdzības atcelšanu, tāpēc ASV dienvidu štatos pacēlās jautājums par atdalīšanos no pārējiem štatiem. Milards Filmors parakstīja 1850. gada kompromisu, kas uz kādu laiku radīja pamieru cīņā pret verdzību. Milarda Filmora prezidentūras laikā, 1850. gada 9. septembrī, Kalifornija kļuva par vienu no Amerikas Savienoto Valstu štatiem.

Filmors 1852. gada prezidenta vēlēšanās netika izvirzīts kā kandidāts, jo Vigu partijas pārstāvji bija neapmierināti, ka Filmors parakstīja 1850. gada kompromisu. Filmors startēja 1856. gada prezidenta vēlēšanās, pārstāvot partiju Know Nothing, bet tajās ieņēma trešo vietu.

Milards Filmors nomira 1874. gada 8. martā Bufalo, 74 gadu vecumā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Milards Filmors.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)