Vilksomaiņu dzimta

Vilksomaiņu dzimta (Thylacinidae) ir izmirusi plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimta, kas apvieno 14 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas. Vienīgā suga, kas izdzīvoja līdz modernajiem laikiem, ir Tasmanijas vilks (Thylacinus cynocephalus), kurš izmira 1936. gadā.[1] Vilksomaiņu dzimtas sugas bija izplatītas Austrālijas centrālajā un ziemeļdaļā, kā arī Jaungvinejā un Tasmanijas salā.[1][2][3] To tuvākie radinieki ir plēsējsomaiņu dzimtas (Dasyuridae) sugas.[2]

Vilksomaiņu dzimta
†Thylacinidae (Bonaparte, 1838)
Tasmanijas vilks (Thylacinus cynocephalus)
Tasmanijas vilks (Thylacinus cynocephalus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
InfraklaseSomaiņi (Marsupialia)
VirskārtaAustrālijas somaiņi (Australidelphia)
KārtaPlēsīgie somaiņi (Dasyuromorphia)
DzimtaVilksomaiņu dzimta (Thylacinidae)
Vilksomaiņu dzimta Vikikrātuvē

Kopīgās īpašībasLabot

Vilksomaiņu dzimtas sugas bija nelieli vai vidēji lieli plēsīgie somaiņi, vizuāli atgādinot suņus.[2] Mazākie bija apmēram caunsomaiņu lielumā, bet vilksomainis Thylacinus potens bija nedaudz masīvāks nekā Tasmanijas vilks, toties vislielākais no visiem vilksomaiņiem ir bijis Thylacinus megiriani.[1] Kopumā vilksomaiņu dzimtas sugām raksturīgi gari purni ar trīs priekšdzerokļiem katrā žoklī. Dzerokļi līdzīgi mūsdienu plēsēju dzerokļiem, piemēroti gaļas ēšanai. Ārēji visas vilksomaiņu sugas izskatījās ļoti līdzīgas, tās pamatā atšķirās ar zobu formulu, kas liecina par atšķirīgajiem ēšanas ieradumiem.[2] Galvaskausa forma dažādu laikmetu sugām cauri gadsimtiem mainījusies ļoti minimāli. Vilksomaiņu mazuļi kā visiem somaiņiem bija ļoti sīciņi, un pēc piedzimšanas to attīstība turpinājās mātes somā.[2]

SistemātikaLabot

Vilksomaiņu dzimta (Thylacinidae)[1][4]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot