Česters Arturs
Česters Elans Arturs (angļu: Chester Alan Arthur; dzimis 1829. gada 5. oktobrī, miris 1886. gada 18. novembrī) bija amerikāņu advokāts un politiķis, divdesmit pirmais ASV prezidents (no 1881. līdz 1885. gadam). Viņš par ASV prezidentu kļuva, jo bija ASV viceprezidents, kad viņa priekštecis Džeimss Gārfīlds tika nogalināts. Sākotnēji Arturs uzsāka savas reputācijas uzlabošanu, kas bija sabojāta viņa politiskās karjeras sākumā. Artura administrācija uzsāka asu cīņu pret ierēdņu korupciju. Lai to paveiktu, viņam izdevās panākt sociālā dienesta reformu. Arturs uzsāka arī flotes modernizāciju. Tomēr kopumā viņš tika uzskatīts par diezgan vāju politiķi.
| Česters Elans Arturs | |
|---|---|
 | |
| 21. ASV prezidents | |
|
Amatā 1881. gada 19. septembris — 1885. gada 4. marts | |
| Viceprezidents (i) | nebija |
| Priekštecis | Džeimss Gārfīlds |
| Pēctecis | Grovers Klīvlends |
| 20. ASV viceprezidents | |
|
Amatā 1881. gada 4. marts — 1881. gada 19. septembris | |
| Prezidents | Džeimss Gārfīlds |
| Priekštecis | Viljams Elmons Vīlers |
| Pēctecis | Tomass Hendrikss |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1829. gada 5. oktobrī Feirfīlda, Vērmonta, ASV |
| Miršanas dati |
1886. gada 18. novembrī (57 gadu vecumā) Ņujorka, Ņujorka, ASV |
| Politiskā partija |
Republikāniskā partija (1854–1886) Vigu partija (līdz 1854) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Elēna Lūisa Herndona Artura |
| Profesija | advokāts |
| Paraksts |
 |
Biogrāfija
labot šo sadaļuČesters Elans Arturs dzimis Feirfīldā, Vērmontas štatā, 1829. gada 5. oktobrī baptistu sludinātāja Viljama Artura un viņa sievas Malvinas Arturas (dzimusi Stona) ģimenē. Čestera Artura politiskās karjeras laikā tika baumots, ka viņš dzimis Kanādā, Kvebekā, bet tas netika pierādīts.[1] Česters Arturs mācījās Jūnjonvilidžā (mūsdienās Grīnviča) Ņujorkas štatā, vēlāk Skenektadi. Mācību laikā izrādīja lielāku interesi par ārpusskolas aktivitātēm un politiku nekā par mācībām. 1848. gadā absolvēja skolu un devās uz Ņujorku, kur sāka strādāt par juristu. 1859. gadā apprecēja Elenu Herdonu. Viņiem bija trīs bērni, no kuriem viens nomira trīs gadu vecumā.
Pēc Amerikas pilsoņu kara Česters Arturs kļuva par Republikāniskās partijas vadītāju un ASV senatora Rosko Konklinga līdzgaitnieku, kurš izmantoja politisko aizbildniecību, lai virzītu savu varu un republikāņu partiju Ņujorkā. Arturs ar savām izcilajām organizācijas un administrācijas prasmēm palīdzēja sniegt atbalstu Konklina politikai. Česters Arturs ieņēma amatus un bija lojāls Konklinam. 1878. gadā ASV prezidents Raterfords Heizs mēģināja reformēt aizbildniecības sistēmu un Česters Arturs tika atlaists no amata. 1880. gada ASV prezidenta vēlēšanās Konklins palīdzēja Arturam nonākt republikāņu pieteikumā kā viceprezidentam, par ASV prezidenta kandidātu tika izvēlēts Džeimss Gārfīlds. Arturs tika iekļauts republikāņu sarakstā arī tāpēc, ka bija svarīgi iegūt balsis no Ņujorkas štata. Sešus mēnešus pēc Gārfīlda inaugurācijas prezidents tika nogalināts, un Arturs kā viceprezidents kļuva par ASV 21. prezidentu.
Prezidenta amatā Česters Arturs vairākas reizes parādīja sevi kā veiklu politikas darboni. Lai gan Republikāniskā partija parasti aizstāvēja lielos uzņēmumus, Arturs pastāvēja par nodokļu likmju pazemināšanu, lai palīdzētu atbrīvot parādos nonākušos zemniekus un vidusšķiras patērētājus. 1882. gadā viņš aizrāvās ar cūkgaļas mucu projektu, kas pazīstams kā Riveras un Harbora likums, uzskatot, ka federālajiem pārpalikumiem vajadzētu būt nodokļu atvieglojumiem, nevis valdības izdevumiem. 1883. gadā viņš kļuva par sociālā dienesta reformas aizstāvi, parakstot Pendltona likumu, ar kuru izveidoja divdaļīgu sociālā dienesta komisiju. Lai gan Česters Arturs savā agrākajā politiskajā karjerā bija lojāls savai politiskajai partijai un tās aizstāvis, kā prezidents pierādīja, ka, ieviešot politiskas reformas, viņš ir pārāks par partijas politiku.
Arturs vairāk laika veltīja savai sabiedriskajai dzīvei un politiskajai karjerai, nekā ģimenei. Viņa sieva Elena nomira 1880. gadā, un, 1881. gadā kļūstot par ASV prezidentu, Arturs bija atraitnis. ASV pirmās lēdijas funkcijas pildīja Čestera māsa Mērija Artura. Prezidenta amatā Arturs kļuva par dendiju. Nebija apmierināts ar Baltā nama stāvokli, tāpēc nolīga Luisu Komfortu Tifaniju un viņa palīgus, lai veiktu tā rekonstrukciju. Bija arī ierosinājums celt jaunu ASV prezidenta dzīvesvietu uz dienvidiem no Baltā nama, bet tas neguva atbalstu.
Česters Arturs turēja noslēpumā, ka jau vairākus gadus slimo ar Braita slimību, nāvējošu nieru kaiti. 1884. gada ASV prezidenta vēlēšanās neieguva savas partijas atbalstu uz pārvēlēšanu otrajam prezidentūras termiņam. 1885. gadā atgriezās savā tieslietu praksē Ņujorkā. Viņa veselība pasliktinājās, tāpēc lika sadedzināt visus savus papīrus, gan personiskos, gan profesionālos. Česters Arturs nomira 1886. gada 18. novembrī, 57 gadu vecumā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Chester A. Arthur - Lawyer, U.S. vice President» (angļu). Famous Biographies and TV shows (biography.com). Skatīts: 2019. gada 3. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Česters Arturs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |