Vilhelms Filhners
Vilhelms Filhners (vācu: Wilhelm Filchner; dzimis 1877. gada 13. septembrī Minhenē, miris 1957. gada 7. maijā Cīrihē) - vācu dabaszinātnieks, ceļotājs, pētnieks, rakstnieks. Devis lielu ieguldījumu Vidusāzijas, Arktikas un Antarktikas izpētē.
| ||||||||||
Filhners 21 gada vecumā piedalījās savā pirmajā ekspedīcijā uz Krieviju. Divus gadus vēlāk viņš devās savā pirmajā pastāvīgā ekspedīcijā uz Pamiru. No 1903. līdz 1905. gadam Filhners vadīja ekspedīciju uz Tibetu.
Pēc atgriešanās no Tibetas viņš tika uzaicināts organizēt un vadīt ekspedīciju Antarktīdas kartēšanai. Pēc sagatavošanās ekspedīcijas Špicbergenā Filhnera komanda ar kuģi Deutschland 1911. gada 4. maijā devās uz Antarktiku. Ekspedīcija pētīja Vedela jūras piekrasti un atklāja Luitpolda krastu, kā arī plašu šelfa ledāju, ko Filhners nosauca tā laika Vācijas imperatora Vilhelma II vārdā, bet ko vēlāk pārdēvēja par Filhnera šelfa ledāju. Ekspedīcija pārziemoja uz kuģa pakledū pēc neveiksmīga mēģinājuma izveidot bāzes nometni uz šelfa ledāja. Pēc kuģa atbrīvošanās no pakledus 1912. gada septembrī ekspedīcija turpināja Vedela jūras izpēti un pārliecinājās par Morela 1823. gadā it kā atklātās Jaunās Dienvidu Grenlandes neesamību.[1]
Vēlākajos gados Filhners vairākkārt apceļoja Nepālu un Tibetu. 2. pasaules kara laikā Filhners tika internēts Indijā. Miris Cīrihē 79. gadu vecumā.
Vilhelma Filhnera vārdā nosaukti:
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Wilhelm Filchner 1877-1957». South-pole.com. Skatīts: 2008. gada 20. decembris.