Vilhelms Andersons
Vilhelms Roberts Karls Andersons (Wilhelm Robert Karl Anderson; dzimis 1880. gada 28. oktobris [v.s. 16. oktobrī], miris 1940. gada 26. martā) bija vācbaltu izcelsmes Igaunijas astrofiziķis.
| ||||||||||||||||||
|
Vilhelms Andersons piedzima Minskā vācu ģimenē. Viņa jaunākie brāļi bija matemātiķis Oskars Andersons (1887—1960) un etnologs Valters Andersons (1885—1962). Vilhelms bērnību pavadīja Kazaņā, kur viņa tēvs Nikolajs Andersons (1845—1905) bija profesors Kazaņas universitātē un nodarbojās ar somugru valodām.
1909. gadā Vilhelms Andersons absolvēja Kazaņas universitātes matemātikas un zinātnes fakultāti. 1910. gadā viņš sāka strādāt Samarā par fizikas skolotāju. 1918. gadā pārcēlās uz Minsku, kur strādāja par fizikas skolotāju. 1920. gadā Vilhelms ar brāli Valteru pārcēlās uz Igaunijas pilsētu Tartu. 1923. gadā viņš Tartu universitātē ieguva maģistra grādu astronomijā. 1927. gadā Andersons ieguva doktora grādu; disertācijas tēma bija saistīta ar Saules vainaga fiziku. 1934. gadā Vilhelms Andersons pabeidza habilitācijas procedūru, un 1936. gadā viņš ieguva asistējoša profesora vietu Tartu universitātē.
1939. gada beigās viņam kopā ar citiem vācbaltiešiem bija jāatstāj Igaunija un jādodas uz Vāciju. Drīz viņš saslima, un Mēzericas-Obravaldes sanatorijā mira.
Plašāk pazīstamais Vilhelma Andersona zinātniskais darbs bija saistīts ar balto punduru masas augšējās robežas noteikšanu. Tas tika publicēts 1929. gadā Tartu. Tālāk šo sakarību neatkarīgi attīstīja Edmunds Stoners un Subrahmanjans Čandrasekars. Tagad šī robeža pazīstama kā Čandrasekara robeža. Andersona vārdā nosaukts Stonera — Andersona stāvokļu vienādojums, kas radās sarakstē ar Edmundu Stoneru.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Wilhelm Robert Karl Anderson Tartu Observatooriumi Virtuaalne Muuseum