Vievaldis (latīņu tekstos: Viewaldus, arī Viwaldus) bija Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais, kas vadīja savus novadniekus krustnešu karagājienā zemgaļu sacelšanās apspiešanai Mežotnes pilī 1220. gadā.

13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Vievalža laikā labot šo sadaļu

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet pēc Līvzemes sadalīšanas Aizkraukles līvu zemi ieguva Zobenbrāļu ordenis un Vievaldis kļuva par tā vasali. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.

Priekštecis:
nezināms
Aizkraukles līvu vecākais
Vievaldis

pirms un pēc 1220. gada
Pēctecis:
Zobenbrāļu ordeņa
Aizkraukles komturs
Priekštecis:
Volodars no Minskas (1167-1184)
Ginvils (Jurijs) (1192 — 1199)
Polockas kņazi
Vladimirs Vseslavičs (1184 - 1216)

Boriss II Vseslavičs (1216 — 1222)
Dažu kņazu valdīšanas gadi nav precīzi zināmi

Pēctecis:
Svjatoslavs Mstislavičs (1222-1223)
Priekštecis:
Bertolds (1196 - 1198)
Livonijas bīskapi
Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)

Pēctecis:
Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
Priekštecis:
Venno (1204 - 1209)
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
Folkvins (1209 - 1236)

Pēctecis:
Livonijas Ordeņa mestrs
Hermans Balke (1237-1239)

Ārējās saites labot šo sadaļu