Vievaldis
Vievaldis (latīņu tekstos: Viewaldus, arī Viwaldus) bija Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais, kas vadīja savus novadniekus krustnešu karagājienā zemgaļu sacelšanās apspiešanai Mežotnes pilī 1220. gadā.
13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Vievalža laikā
labot šo sadaļuAtbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet pēc Līvzemes sadalīšanas Aizkraukles līvu zemi ieguva Zobenbrāļu ordenis un Vievaldis kļuva par tā vasali. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.
| Priekštecis: nezināms |
Aizkraukles līvu vecākais Vievaldis pirms un pēc 1220. gada |
Pēctecis: Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles komturs |
| Priekštecis: Volodars no Minskas (1167-1184) Ginvils (Jurijs) (1192 — 1199) |
Polockas kņazi Vladimirs Vseslavičs (1184 - 1216) Boriss II Vseslavičs (1216 — 1222) |
Pēctecis: Svjatoslavs Mstislavičs (1222-1223) |
| Priekštecis: Bertolds (1196 - 1198) |
Livonijas bīskapi Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229) |
Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253) |
| Priekštecis: Venno (1204 - 1209) |
Zobenbrāļu Ordeņa mestri Folkvins (1209 - 1236) |
Pēctecis: Livonijas Ordeņa mestrs Hermans Balke (1237-1239) |