Viesītes pagasts
Viesītes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām. No visām pusēm iekļauj Viesītes pilsētu un robežojas ar sava novada Elkšņu, Kalna, Saukas, Sēlpils un Salas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Zalves, Daudzeses, Seces un Sunākstes pagastiem.
Viesītes pagasts | ||
---|---|---|
Novads: | Jēkabpils novads | |
Centrs: | Viesīte | |
Kopējā platība:[1] | 312,0 km2 | |
• Sauszeme: | 302,1 km2 | |
• Ūdens: | 9,9 km2 | |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 557 | |
Blīvums (2024): | 1,8 iedz./km2 | |
Vēsturiskie nosaukumi | ||
vācu: | Eсkengraf | |
krievu: | Экенграфская | |
Viesītes pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuDešupīte, Dzelzīte, Gobāja, Iesnupe, Ļaudīte, Roņupīte, Sutenāre.
Ezeri
labot šo sadaļuCeplītis, Kugres ezers, Piksteres ezers, Sūpes ezers, Švēriņu ezers, Vasarāja ezers, Viesītes ezers.
Vēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Viesītes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Eķengrāves muiža (Gut Eckengraf, Eķengrāve), Vārenbrokas muiža (Gut Wahrenbrock, Vārnava).
Līdz 1925. gadam saucās Eķengrāves pagasts. 1935. gadā Jēkabpils apriņķa Viesītes pagasta platība bija 128,2 km² un tajā dzīvoja 1802 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Klauces un Viesītes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Viesītes ciems ietilpis Neretas rajonā. Viesītes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Klauces ciemu. 1956. gadā ciemu likvidēja, to pievienojot Viesītes pilsētai, izveidojot Viesītes lauku teritoriju. Jēkabpils rajona Viesītes lauku teritorijai 1971. gadā pievienoja likvidētā Vārnavas ciema padomju saimniecības «Viesīte» teritoriju, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Salas ciemam.[5] 1990. gadā Viesītes lauku teritorijai pievienoja daļu Salas pagasta teritorijas. 2009. gadā Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju iekļāva jaunveidotajā Viesītes novadā. 2010. gadā Viesītes lauku teritoriju pārdēvēja par Viesītes pagastu. 2021. gadā Viesītes novadu iekļāva Jēkabpils novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuSaimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Eķengrāves vējdzirnavas -
Vārnavas skolas ēka -
Varenbroku muižas drupas Vārnavā -
Varenbroku muižas drupas Vārnavā -
Vārnavas vējdzirnavas -
Vecā Stendera baznīcas vieta (Viesītes-Sunākstes ceļa malā) -
Skats no Sperjānu kalna -
Vecā Stendera akmens -
Sunākstes baltā baznīca -
Stendera zaļā taka
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |