Vendekūla

Vendekūla (latīņu: Wendeculla) jeb Vendu ciems, Vainguļciems, Vengulas ciems vai Viņģelieši bija Gaujas līvu ciemats, kas ietilpa Turaidas pilsnovadā. Tas pieminēts Indriķa hronikā kā vieta, netālu no kuras 1211. gadā norisinājās kauja starp vācu krustnešiem un līviem no vienas puses un igauņiem no otras:

"...devās ar saviem kājniekiem un līviem un visiem pavadoņiem uz Gauju; viņi pārgāja pār to un, turpinādami ceļu visu nakti, nonāca jau pagānu tuvumā, tad, sakārtojuši karaspēku un to apmācīdami kaujai, sūtīja pa priekšu kājniekus pa lielo ceļu, kas ved uz Vendekulu".^[1]

Vendekūlas ciemats atradās nepilnus 2 km uz ziemeļiem no Turaidas Inciema virzienā, pie lielā Rīgas—Pleskavas ceļa Turaidas atzarojuma vietā, kura identificējama ar zviedru 1638. gada arklu revīzijā atzīmēto Vengulas (Wengul, Wingul) ciemu. Vēlāk saukts par Turaidas viņģeliešiem.^[2]

Ciemata nosaukums liecina par tur dzīvojošo iedzīvotāju vendisko izcelsmi — küla lībiski un igauniski, kylä karēliski — 'ciemats', 'ciems', tādējādi latviski būtu tulkojams kā "vendu ciems" (salīdzināt ar Ikšķili).

Pēc aiziešanas no Senā kalna jeb Rīgas kalna Cēsis bija vendu lielākā, taču ne vienīgā dzīvesvieta Vidzemē. Tāpēc nav nekā neparasta, ka Vendekūlas " sākotnējie iemītnieki bijuši vendi (Ziemeļkurzemes pamatiedzīvotāji)".^[3] Starp daudziem simtiem izpētīto Daugavas lejteces apbedījumu ar tipisku Vidzemes līvu kapu inventāru vairāk nekā 20 bija tādu, kuri ir identificējami ar vendu kultūru. Piemēram, Salaspils Laukskolas 191. kapa piedevas atbilst kā Ziemeļkurzemes lībiešu kapulaukos, tā arī vendu kapulaukā pie Cēsu dzelzceļa stacijas atrastajām senlietām. Šis kaps Laukskolā nav vienīgais vendu apbedījums, un to paralēles saskatāmas ne tikai ar Ventas lejteces apvidu, bet visu Ziemeļkursu.

Domājams, ka Vendekūlas ciemata iemītnieki bijuši apbēdīti tuvējā Pūteļu kapulaukā. Senāk šo vietu sauca par Kaļmu kalniem (no lībiešu: kālma — 'kaps') Mūsdienās no šā uzkalniņu kapulauka saglabājušies tikai pieci vai seši postīti uzkalniņi. 19. gadsimta beigās to bijis ap 100. Taču 1896. gada "izrakumos" kapulauks tika pilnībā saārdīts, bet zemi pēcāk kapulauka teritorijā intensīvi apstrādāja, mērķtiecīgi visu nolīdzinot, un apstrādātajā daļā tikpat kā vairs nav senlietas. 2010. gada veiktajā apsekošanā starp vairākiem jauno laiku priekšmetiem tika atrasta tikai viena 12.—13. gadsimta sākuma pakavsakta.

Vendekūlas ciemata lībiskais nosaukums apstiprina citu rakstīto liecību un arheoloģisko izrakumu datus, kas norāda uz vendu piederību Kursas somugriem, kā arī noraida krievu šovinistu mūsdienās veidotos ideoloģiskos mītus par vendu piederību slāviem.^[4]

Atsauces

↑ «Indiķa hronika XV nodaļa, Par ridaliešu, rēveliešu un sāmsaliešu lielo karagājienu uz Turaidu.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.
↑ «Cēsis un vendi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.
↑ Krimuldas novada vēsture. ISBN 978-9984-38-958-5, 27. lpp.
↑ Politikā iejauc pat vendus. Arheologs Guntis Zemītis

Literatūra

Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Līvõ Kultūr sidām. Rīga 2013. ISBN 978-9984-49-730-0 Nepareizs ISBN
Krimuldas novada vēsture. Jumava, 2011. ISBN 978-9984-38-958-5

[1] «Indiķa hronika XV nodaļa, Par ridaliešu, rēveliešu un sāmsaliešu lielo karagājienu uz Turaidu.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.

[2] «Cēsis un vendi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.

[3] Krimuldas novada vēsture. ISBN 978-9984-38-958-5, 27. lpp.

[4] Politikā iejauc pat vendus. Arheologs Guntis Zemītis

[1]

[2]

[3]

[4]