Vasiļko Volodarevičs (baltkrievu: Васілька Валадаравіч, dzimis starp 1135. un 1150. gadu, miris ap 1222. gadu), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no 1216. līdz aptuveni 1222. gadam. Viņa valdīšanas laikā Polockas kņaziste bija atkarīga no lietuviešu kunigaišiem.

Vasiļko Volodarevičs
Васілька Валадаравіч
Lagožas kņazs
pēc 1180. gada — 1186. gads
Minskas kņazs
1184./1186. gads — 1216. gads
Polockas kņazs
1216. gads — 1222. gads
Priekštecis Vladimirs
Pēctecis Svjatoslavs Mstislavičs
Dzimis starp 1135. un 1150. gadu
Miris 1222. gads
Dinastija Rurika dinastija
Tēvs Volodars Gļebovičs
Māte Riksa
Reliģija pareizticība
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Par kņaza Vasiļko dzīvi nav saglabājušās precīzas ziņas. Uzskata, ka viņš bijis Minskas kņaza Volodara Gļeboviča dēls un, iespējams, Indriķa hronikā pieminētā Polockas kņaza Valdemāra (Vladimira) jaunākais brālis. Savas dzīves lielāko daļu viņš bija Lagožas kņazs (~1180 — 1186) un Minskas kņazs (1186 — 1216). 1167. gadā viņa tēvs kņazs Volodars kopā ar lietuviešiem ieņēma Polocku un uz īsu laiku valdīja tajā, bet Smoļenskas kņazs Romāns Rostislavičs viņu uzvarēja. Domājams, ka pēc šīs sakāves 1168. gadā Vasiļko kļuva par Minskas kņazu. 1186. gadā viņa brālis Vladimirs kļuva par Polockas kņazu. 1196. gadā Vasiļko kopā ar Čerņigovas kņazu un Druckas kņazu Borisu uzvarēja Smoļenskas kņazu.[1] Var būt, ka 1206. gada rudenī viņš piedalījās Polockas kņaza Vladimira un lietuviešu karagājienā uz Daugavas lejteci, kur nesekmīgi mēģināja ieņemt Ikšķiles un Salaspils mūra pilis.

Kad viņa vecākais brālis Vladimirs pēkšņi mira karagājiena sākumā uz Rīgu 1216. gadā, Vasiļko kļuva par Polockas kņazu. Savas valdīšanas laikā viņš ievēroja sava priekšteča noslēgto Jersikas miera līgumu ar Livonijas bīskapiju. 1217. - 1218. gadā Polockas kņazs Vasiļko kopā ar Novgorodas kņazu Mstistlavu Mstistlaviču un lietuviešu kunigaišiem piedalījās karagājienā uz Galīciju.[2]

Kņazs Vasiļko miris ap 1222. gadu, pēc tam par Polockas kņazu iecēla Kijivas lielkņaza Mstislava Romanoviča dēlu Svjatoslavu Mstislaviču.

  • Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., 1975.
  • Загарульскі Э. М. Заходняя Русь: ІХ-ХІІІ ст.: Вучэб. дапам. Мн., 1998, −260с.
  • Татищев В. История Российская. т.2. М., 1962.

Polockas valdnieku ciltskoks

labot šo sadaļu
Rurika dinastijas valdnieks  
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vladimirs
Polockas kņazs
12161222
Pēctecis:
Svjatoslavs Mstislavičs
  1. Володихин Д. Еще раз о княжеской власти в средневековом Полоцке // Вопросы истории, № 4-5, 2000. С. 173—175.
  2. Татищев В. История Российская. т.2. М., 1962.
  3. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  4. Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās