Atvērt galveno izvēlni

Vanguard 1 (no angļu: "avangards") bija ceturtais Zemes mākslīgais pavadonis (otrais ASV) un ir vecākais mākslīgais objekts kosmosā, lai arī tas vairs nav aktīvs. Tas arī bija pirmais kosmiskais aparāts, kurš elektroenergiju ieguva ar saules bateriju palīdzību. Tas tika projektēts Vanguard projekta ietvaros, lai izmēģinātu nesējraķeti Vanguard un pētītu kosmosa vides iedarbību uz pavadoni. Starts notika 1958. gada 17. martā, pirms tam bija divi neveiksmīgi analoģisku pavadoņu palaišanas mēģinājumi, kuros nesējraķete avarēja.

Vanguard 1
Vanguard 1
KA veidsZemes zinātņu pavadonis
Organizācija:ASV Jūras kara flote
IzgatavotājiASV Jūras kara flotes pētnieciskā laboratorija
Starta datums17.03.1958. 12:15:41 UTC
Starta vietaKanaverala
NesējraķeteVanguard
Darbības ilgums~2200 dienas (līdz 1964. gada maijam)
Lidojuma ilgumsvēl orbītā
NSSDC ID1958-002B
SCN00005
Masa1,47 kg
Enerģijasaules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Lielā pusass8689,7 km
Ekscentricitāte0,1909
Slīpums34,25°
Periods134,2 min
Apogejs3969 km
Perigejs654 km
Apriņķojumi~196 000 (uz 16.03.2008.)
IepriekšējaisNākamais
Vanguard TV3 BackupVanguard TV5
Vanguard 1 Vikikrātuvē

UzbūveLabot

Vanguard 1 bija alumīnija lode 152 mm diametrā ar masu 1,47 kg. Tajā bija 10 mW, 108 MHz radioraidītājs, kuram enerģiju deva dzīvsudraba-cinka baterija, ka arī 5 mW, 108,03 MHz raidītājs, kuru baroja seši saules bateriju elementi, kas piemonteti pavadoņa ārpusē. Kosmiskajam aparātam bija sešas antenas. Raidītāji tika izmantoti galvenokārt telementrijas datu iegūšanai, bet tā signālus arī izmantoja, lai noteiktu elektronu skaitu starp pavadoni un zemes stacijām. Aparātā bija arī divi termistori iekšējās temperatūras noteikšanai 16 dienu laikā, lai novērtētu siltumaizsardzības efektivitāti.

Ārējās saitesLabot