Valters Hermanis Nernsts (vācu: Walther Hermann Nernst; dzimis 1864. gada 25. jūnijā, miris 1941. gada 18. novembrī) bija vācu fizikālais ķīmiķis. Atklāja Trešo termodinamikas likumu, par ko 1920. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā. Viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem, devis ieguldījumu elektroķīmijā, termodinamikā, cietvielu ķīmijā un fotoķīmijā. Pazīstams kā Nernsta vienādojuma atklājējs.

Valters Nernsts
Walther Nernst
Valters Nernsts
Personīgā informācija
Dzimis 1864. gada 25. jūnijā
Brīzene, Prūsijas Karaliste
(tagad Vombžezno, Karogs: Polija Polija)
Miris 1941. gada 18. novembrī (77 gadi)
Cibelle (Zibelle), Vācija
(tagad Ņivica pie Lekņicas, Karogs: Polija Polija)
Tautība vācietis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne fizikālā ķīmija
Darba vietas Getingenes Universitāte
Berlīnes Universitāte
Leipcigas Universitāte
Alma mater Cīrihes Universitāte
Berlīnes Universitāte
Grācas Universitāte
Vircburgas Universitāte
Pasniedzēji Frīdrihs Kolraušs
Ludvigs Bolcmanis
Vilhelms Ostvalds
Studenti Rihards Abegs
Ērvings Lengmīrs
Gilberts Ņūtons Lūiss
Makss Bodenšteins
Sasniegumi, atklājumi Trešais termodinamikas likums
Nernsta vienādojums
Apbalvojumi 1920. gada Nobela prēmija ķīmijā

Dzimis Brīzenē, Prūsijā (tagad Vombžezno, Polijā). Studēja fiziku un matemātiku universitātēs Cīrihē, Berlīnē un Grācā. Kādu laiku strādāja Leipcigā pie Vilhelma Ostvalda, vēlāk Getingenē nodibināja "Fizikālās un elektroķīmijas institūtu". 1905. gadā publicēja Trešo termodinamikas likumu. Izgudroja arī t.s. Nernsta spuldzi. Kopā ar kompānijām Bechstein un Siemens radīja elektriskās klavieres. Kopš 1924. gada vadīja Fizikālās ķīmijas institūtu Berlīnē.

Tā kā Nernsts bija atklāts Ādolfa Hitlera kritiķis, pēc nacistu nākšanas pie varas Nernstam zinātnieka karjera bija jāpārtrauc. Miris 1941. gadā, apglabāts Getingenē netālu no Maksa Planka kapavietas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Fricis Hābers
Nobela prēmija ķīmijā
1920
Pēctecis:
Frederiks Sodijs