Valdis Atāls
Valdis Atāls, īstajā vārdā Vladimirs Šatrovskis, (dzimis 1950. gada 25. novembrī) ir latviešu dziesminieks, dzejnieks, rakstnieks un gleznotājs.[1] Strādājis arī kā celtnieks, restaurators, pedagogs, interjerists un kamīnmeistars.[2]
| Valdis Atāls | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
Vladimirs Šatrovskis 1950. gada 25. novembrī  Kapiņi, Aglonas pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Žanri | folkmūzika |
| Nodarbošanās | dziesminieks, dzejnieks, gleznotājs |
| Instrumenti | balss, ģitāra |
| Izdevēji | Upe |
| Darbība ar | |
| Tīmekļa vietne | Oficiālā mājaslapa |
Biogrāfija
labot šo sadaļuV. Atāls dzimis 1950. gadā Kapiņos, netālu no Aglonas. Mācījies Alojas Ausekļa vidusskolā un Limbažu 18. profesionāli tehniskajā vidusskolā, kuru absolvējis 1971. gadā ar celtnieka kvalifikāciju.[1][3] Pēc skolas beigšanas strādājis par krāsotāju, māksliniecisko noformētāju, audzinātāju, biatlona šautuves pārzini un dažādos citos darbos.[3]
20. gadsimta 70. gados viņu notiesāja uz pieciem gadiem par pretvalstiskiem uzskatiem (oficiāli — bandītismu) kopā ar tā dēvēto Zilberta bandu. Sodu (1978—1983) izcieta stingrā režīma labošanas darbu kolonijā Labitnangos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū Sibīrijā.[4][2] Izmeklēšanas izolatorā ticis pie sava pseidonīma Valdis Atāls. Ja par Valdi saukts jau bērnībā, tad pēc viņa dzejoļa salīdzināšanas ar Māru Zālīti minējis, ka "Zālīte es nebūšu. Nopļausiet mani, un tad es būšu atāls!"[5]
Muzikālā darbība
labot šo sadaļuVirzībā mūzikā sākusies nejauši, kad derību dēļ apguvis ģitārspēli. Viņa pirmās dziesmas tapušas kā ritmizēti dzejoļi. Mūzikai nopietnāk sācis pievērsties pēc atgriešanās no Sibīrijas, kad aktīvi iesaistījās tobrīd augošajā folkmūzikas un dziesminieku kustībā. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem izdevis savu mūziku sešos albumos. Patstāvīgi piedalās mūzikas un mākslas festivālā "Bildes", uzstājas Latvijas dziesminieku saietos. Reti sniedz autorkoncertus.[3]
Literārā darbība
labot šo sadaļu14 gadu vecumā sacerējis savu pirmo dzejoli.[3] V. Atāls literatūrā debitēja 1985. gadā, kad viņa dzeja tika publicēta žurnālā “Liesma”. 1987. gadā jauno autoru kopkrājumā “Acis” publicēts viņa dzejoļu cikls. 1996. gadā klajā nāca pirmā grāmata: “Pavedēja rokasgrāmata”, kurā apkopota dzeja, domugraudi un atziņas. 2001. gadā V. Atāls arī sakārtojis un ilustrējis Egīla Bāra pēcnāves dzejoļu krājumu “Nulles vienkāršošana”, kam klāt nāca audiokasete ar V. Atāla dziesmām ar E. Bāra vārdiem. 2018. gada beigās iznāca divas jaunas grāmatas — izlase “Uz domu stāvās kraujas”, kurā apkopota dažādu laiku dzejas un atziņu izlase, un autobiogrāfiskā grāmata “Elles debesis”, kurā aprakstīts ieslodzījuma Sibīrijā laiks.[1]
Mākslinieciskā darbība
labot šo sadaļuV. Atāls gleznot mācījies pie Jāzepa Pīgožņa un Jāņa Pauļuka. Viņam notikušas vairākas personālizstādes. Kā celtnieks un restaurators piedalījies gan baznīcu, gan muižu atjaunošanā, kā arī uzbūvējis ap četrdesmit māksliniecisku kamīnu.[5]
Sadarbība ar VDK
labot šo sadaļuValdis Atāls 2018. gada 18. septembra raidījumā 1:1[6] atklāja, ka savulaik bijis ziņotājs Valsts drošības dienestā (VDK) un viņa kartīte atrodas čekas maisos ar segvārdu "Nominatīvs". V. Atālu savervējis Cēsu čekas priekšnieks Pētersons, kurš ieradies cietumā Sibīrijā un aicinājis sadarboties, lai izstāstītu, kurš iepriekšējā dienā aizdedzinājis cietuma rūpniecisko zonu. V. Atāls raidījumā atzinis, ka tolaik bija nolēmis sadarboties, lai atklātu noziegumu, un nav plānojis nodot savu valsti.[4]
Diskogrāfija
labot šo sadaļuKā izpildītājs:
- "Piektā debess puse" (3 daļas, Upe, kasete)
- "Nulles vienkāršošana" (pielikums Egila Bāra pēcnāves dzejoļu krājumam; 2001, kasete)
- "Dzērves, manas dzērves" (2004, Upe, CD)
- "Piektās debess puses četras daļas" (2006, Upe, CD)
Kā dziesmu autors:
- Olga Rajecka — "Vakar. Šodien. Rīt" (2002, Baltic Records Group, CD)
Bibliogrāfija
labot šo sadaļuDzeja un atziņas:
- "Pavedēja rokasgrāmata" (1996);
- "Domas, iedomas, tēli, lirika" (1998);
- "Domas un tēli" (2001);
- "Uz domu stāvās kraujas" (izlase; 2018, “Dienas Grāmata”).
Autobiogrāfiska proza:
- "Elles debesis" (2018, “Dienas Grāmata”).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Valdis Atāls». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-03.
- ↑ 2,0 2,1 Aiga Evertovska. «Limbažu Galvenā bibliotēka Dzejas dienās aicina uz tikšanos ar dzejnieku, dziesminieku Valdi Atālu». limbazubiblioteka.lv (latviešu), 2019-08-20. Skatīts: 2021-05-04.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Dziesminiekam Valdim Atālam- 65!». lr2.lsm.lv. Skatīts: 2021-05-04.
- ↑ 4,0 4,1 «Dzejnieks Valdis Atāls atzīst, ka bijis čekas ziņotājs ar segvārdu Nominatīvs». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-03.
- ↑ 5,0 5,1 Uldis Rudaks. «#65 Valda Atāla albums "Piektās debess puses četras daļas. Izlase" (2006)». naba.lsm.lv. Zibens pa dibenu. Skatīts: 2021-05-04.
- ↑ 1:1 Gundars Rēders: Valdis Atāls - REplay.lv. Atjaunināts: 2021-05-03