Vairogu veronika
Vairogu veronika (Veronica scutellata) ir ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā, Rietumāzijā un dažviet Ziemeļāfrikā. Parasti atsevišķi vairogu veronikas eksemplāri aug mitrās vai pārmitrās, skrajās vietās pļavu ieplakās, atmatās, uz aizaugošiem ceļiem, izžūstošās peļķēs un grāvjos, arī purvos.[2]
| Vairogu veronika Veronica scutellata L. | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Veronikas (Veronica) |
| Suga | Vairogu veronika (Veronica scutellata) |
 Vairogu veronika Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuVairogu veronika ir daudzgadīgs, 15-50 cm garš lakstaugs. Auga stublājs ir ļogans, kails vai skarbmatains, gulošs vai pacils, mezglos sakņojas, un vismaz pie pamata četršķautņains.
Lapas ir lineāri lancetiskas vai lineāras, aptuveni 2—5 cm garas un 0,3—0,7 cm platas. Tās ir uz stublāja sēdošas un pretēji izvietotas. Lapas plātnes mala ir gandrīz gluda vai attāli sekli zobaina, lapas gals ir smails.
Ziedi ir izvietoti ļoti skrajos ķekaros lapu žāklēs. Ziedkāts ir ļoti garš. Zieda kauss ir četrdaļīgs, daudz īsāks nekā vainags. Vainags ir balts līdz gaišzils vai gaišsārts ar tumšākām dzīslām. Auglis ir olveidīga pogaļa ar jomu galā un garu irbuļa palieku. Zied no jūnija līdz augustam.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ «vairogu veronika - Veronica scutellata L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-21.