Vaižgants (lietuviešu: Vaižgantas, saistīts ar vyžti — 'vīt') lietuviešu mitoloģijā ir linu dievs. 16. gadsimtā poļu vēsturnieks Jans Lasickis aprakstījis lietuviešu tradīciju siki (lietuviešu: sikė — 'plācenis'), kurā visgarākā meita, kreisajā rokā turot ar plāceņiem pilnu priekšautu, bet labajā rokā turot linus un liepu lapas, uzkāpusi uz krēsla un ar buramvārdiem uzrunājusi Vaižgantu, aicinot viņu sniegt bagātīgu linu ražu. Savukārt vēlākos avotos minēts, ka Vaižgantam upurēja gaili, bet 18. gadsimta 2. puses avotos pieminēts latviešu dievs un saderināto (jo īpaši līgavu) aizgādnis Veizgants, ar ko saistīja cerības uz pārticību.[1]

  1. Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 248. lpp. ISBN 5-89960-044-6.