Krēsls ir mēbele, kurai parasti ir atzveltne, tam parasti ir trīs vai četras kājas un tā mērķis ir kalpot kā sēdeklis cilvēkam. Krēsli var būt izgatavoti no dažādiem materiāliem: koka, dzelzs, kaltas dzelzs, plastmasas vai vairāku no to kombinācijām.

Atkarībā no to dizaina krēsli var būt klasiski, zemnieciski, moderni, biroju u.c. Tos, kas ir plati, ar nedaudz augstu muguru, ar roku balstiem un šūpuļkrēslu, sauc par atzveltnes krēsliem. Tos, kuriem ir arī roku balsti, bet tie ir šauri, sauc par atzveltnes krēsliem, piemēram, ēdamistabai vai teātrim. Tie, kas ir ļoti ērti, ar roku balstiem un zemu atzveltni, sauc par atzveltnes krēsliem vai dīvāniem.

Vēsture labot šo sadaļu

Krēsls ir izmantots kopš senatnes, lai gan daudzus gadsimtus tas bija simbolisks valsts un cieņas priekšmets, nevis parastas lietošanas priekšmets. "Krēsls" joprojām tiek izmantots kā varas emblēma Apvienotās Karalistes un Kanādas apakšpalātā, kā arī daudzos citos apstākļos. Saskaņā ar šo vēsturisko konotāciju "krēslam" kā varas simbolam, komitejām, direktoru padomēm un akadēmiskajām nodaļām ir "priekšsēdētājs" vai "krēsls". Dotētās profesora vietas tiek sauktas par katedrām. Tikai 16. gadsimtā krēsli kļuva plaši izplatīti. Līdz tam cilvēki sēdēja uz lādēm, soliem un ķebļiem, kas bija parastas ikdienas sēdvietas. Krēslu skaits, kas saglabājušies no agrākiem laikiem, ir ārkārtīgi ierobežots; vairums piemēru ir ekleziātiskas vai feodālas izcelsmes.

 
Dārza krēsls

Krēsli pastāvēja vismaz kopš Ēģiptes agrīnā dinastiskā perioda (ap 3100. gadu pirms mūsu ēras). Tie bija pārklāti ar audumu vai ādu, bija izgatavoti no grebta koka un bija daudz zemāki par mūsdienu krēsliem – krēslu sēdekļi dažkārt bija tikai 25 cm augsti. Senajā Ēģiptē krēsli, bija liela bagātība un krāšņums. Tie bija veidoti no melnkoka un ziloņkaula, vai no cirsta un zeltīta koka, tie bija pārklāti ar dārgiem materiāliem, lieliskiem rakstiem un balstīti uz zvēru kāju vai gūstekņu figūrām. Vispārīgi runājot, jo augstāks bija indivīds, jo garāks un greznāks bija krēsls, uz kura viņš sēdēja, un jo lielāks gods. Valsts svētkos faraons sēdēja tronī, bieži ar nelielu kāju krēslu tā priekšā.

Vidējai ēģiptiešu ģimenei reti bija krēsli, un, ja tādi bija, tad parasti uz krēsla sēdēja tikai saimnieks. Labāk nodrošinātie krēsli varētu būt nokrāsoti tā, lai tie izskatītos kā grezni inkrustēti un grebti bagātnieku krēsli, taču meistarība parasti bija slikta.

Materiāli labot šo sadaļu

Krēsli var būt izgatavoti no koka, metāla vai citiem izturīgiem materiāliem, piemēram, akmens vai akrila. Dažos gadījumos krēsla izgatavošanai tiek izmantoti vairāki materiāli; piemēram, kājas un rāmis var būt izgatavoti no metāla, bet sēdeklis un atzveltne var būt izgatavoti no plastmasas. Krēsliem var būt cietas koka, metāla, plastmasas vai citu materiālu virsmas, vai arī dažas vai visas no šīm cietajām virsmām var būt pārklātas ar polsterējumu vai polsterējumu. Dizains var būt izgatavots no porainiem materiāliem vai urbts ar caurumiem dekorēšanai; muguras lejasdaļa vai spraugas var nodrošināt ventilāciju. Mugura var izstiepties virs pasažiera galvas augstuma, kurā pēc izvēles var būt galvas balsts. Krēslus var izgatavot arī no radošākiem materiāliem, piemēram, otrreizēji pārstrādātiem materiāliem, piemēram, galda piederumiem un koka rotaļu ķieģeļiem, zīmuļiem, santehnikas caurulēm, virves, gofrētā kartona un PVC caurules.

Retos gadījumos krēsli ir izgatavoti no neparastiem materiāliem, jo ​​īpaši kā mākslas vai eksperimentu veids. Latvijas interjera dizainers Raimonds Cīrulis radīja vulkānisku piekaramo krēslu, kas ir roku darbs no vulkāniskā akmens. Holandiešu izcelsmes vācu dizainers Pīters Brenners radījis krēslu no konfektes cukura – 27 kg konditorejas cukura.

Ārējās saites labot šo sadaļu