270. Abrenes sapieru bataljons
270. Abrenes sapieru bataljons (vācu: 270. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza Kurzemes cietoksnī 1945. gada 8. maijā.[1]
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1942—1945 |
| Pakļautība |
SS un policijas vadītājs Ostlandē 281. sardzes divīzija VI SS korpuss |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Inženiertehniski uzdevumi Sardžu pienākumi un partizānu apkarošana frontes aizmugurē Kaujas Kurzemes cietoksnī |
| Komandieri | |
| Komandieri | Pēteris Saulītis |
Izveidošana
labot šo sadaļu270. Abrenes sapieru bataljonu saformēja kapteinis Pēteris Saulītis 1942. gada 9. maijā Abrenē no Ziemeļlatgales reģiona brīvprātīgajiem kā 20-E latviešu policijas bataljonu, taču jau 18. maijā tas tika pārsaukt par 270. Abrenes sapieru bataljonu, tā sastāvā bija 11 virsnieki, 49 instruktori un 543 kareivji.[1]
Dienesta gaitas
labot šo sadaļu
Jau drīz pēc saformēšanas 270. bataljons bija spiests ne tikai nodarboties ar inženiertehnisko uzdevumu veikšanu, bet arī iesaistīties kaujas darbībā. No 28. jūnija līdz pat jūlija vidum bataljons, līdz ar vairākām vācu vienībām, piedalījās ap 400 vīru lielas, labi bruņotas partizānu grupas apkarošanā Ostrovas-Sebežas rajonā, zaudējot vairākus kritušos, tostarp 4. rotas komandieri virsleitnantu Lipski. 1942. gada vasaras beigās bataljonu iesaistīja dzelzceļa būves darbos frontes tiešā aizmugurē.
1943. gada 18. martā bataljonu pārdēvēja par 672. austrumu sapieru bataljonu (vācu: Ost-Pionier-Bataillon 672) un 5. septembrī pievienoja vācu 281. sardzes divīzijai, tās sastāvā bataljons piedalījās kaujās pie Opočkas Pleskavas tuvumā 1943. gada rudenī, kā arī Panteru līnijas aizsardzībā 1944. gada sākumā, līdz 1944. gada 1. jūlijam tas bija zaudējis 26 kritušos, 11 no ievainojumiem mirušos un 61 ievainoto, bataljona sastāvu 1. jūlijā veidoja 36 virsnieki, 124 instruktori un 468 kareivji. Vēlāk bataljons līdz ar vācu 281. divīziju nonāca Kurzemes cietoksnī, novietojoties frontes iecirknī pie Tukuma. 1944. gada jūlijā bataljons tika atdalīts no 281. divīzijas, to 1945. gada janvārī izveda uz Vāciju, un pakļauts VI armijas SS korpusam Armiju grupas Kurzeme sastāvā.
Bataljons padevās gūstā līdz ar kapitulāciju 1945. gada 8. maijā 300 vīru sastāvā.[2]