Vērpējas

Djego Velaskesa glezna

Vērpējas (spāņu: Las Hilanderas) ir spāņu gleznotāja Djego Velaskesa eļļas krāsas glezna. Tā glabājas Prado muzejā Madridē, Spānijā. Tā zināma arī ar nosaukumu "Fabula par Arahni" (spāņu: La fábula de Aracne). To uzskata par vienu no Velaskesa vēlākajiem darbiem, datējot to ar aptuveni 1657. gadu.

Vērpējas
Las Hilanderas
Mākslinieks Djego Velaskess Edit this on Wikidata[1]
Gads 17. gadsmits
Medijs audekls, eļļas krāsa Edit this on Wikidata[1]
Izmēri 220 cm (87 in)[2] × 289 cm (114 in)[2]
Atrašanās vieta Prado muzejs, Royal Palace of Madrid
Īpašnieks Fernando VII Edit this on Wikidata[3]
Kolekcija Prado muzejs Edit this on Wikidata[1]
Inventāra nr. P001173 Edit this on Wikidata[4]

Tradicionāli tika uzskatīts, ka gleznā attēlotas strādnieces gobelēnu darbnīcā Santaizabelā. Tomēr 1948. gadā Djego Angula pamanīja, ka ikonogrāfija norāda uz Ovidija fabulu par Arahni, stāstu par mirstīgo Arahni, kas uzdrošinājās izaicināt dievieti Atēnu uz vērpšanas sacensību, uzvarot tajā un Atēnas skaudības rezultātā tiekot pārvērsta par zirnekli. To šobrīd uzskata par gleznas pareizo interpretāciju.

Glezna agrākā izskatā, līdz kāda cita autora vēlāk veiktās izmaiņas tika aizklātas

Glezna tika radīta pēc Dona Pedro de Arkes, Felipes IV mednieka, pasūtījuma.[5] 18. gadsimtā tā nonāca karaliskajā kolekcijā un, iespējams, 1734. gadā cieta Madrides karaliskā cietokšņa ugunsgrēkā. Gleznas sānos tika pievienotas joslas (kopumā 37 cm platumā) un josla vairāk kā 50 cm platumā augšdaļā. Šobrīd glezna saglabāta paplašinātajā izmērā, bet tiek demonstrēta aiz ekrāna ar pievienotu rāmi virs papildinātās daļas, skatam atstājot tikai oriģinālos izmērus.

Stilistiskie elementi, tādi kā vieglums, ekonomiskais krāsas pielietojums un skaidri nojaušama Itālijas baroka ietekme daudziem pētniekiem likuši secināt, ka glezna tapusi 1657. gadā. Citi piedāvā agrāku datumu, laika posmā starp 1644.–1650. gadu, iespējams, tāpēc, ka vairāki gleznas formas un satura aspekti sasaucas ar Velaskesa agrākās karjeras gleznām bodegona žanrā.

Ticiāna "Eiropas nolaupīšana" redzama gleznas fonā

"Vērpējās" Velaskess attīstījis slāņainu kompozīciju, paņēmienu, ko viņš agrāk bija pielietojis savās bodegona gleznās, tādā kā "Virtuves aina ar Kristu Martas un Marijas namā". Priekšplānā ir sacensība. Dieviete Atēna atrodas pa kreisi, maskējusies kā veca sieviete, Arahne, baltā kreklā, ar skatu prom no skatītāja, atrodas pa labi. Viņām asistē trīs palīdzes. Fonā uz paceltas platformas (iespējams, skatuves) atrodas pabeigti gobelēni. Skatītājam redzams viens no tiem, uz kuras attēlota Eiropas nolaupīšana — vēl viens sengrieķu mīts. Tā patiesībā ir Ticiāna gleznas par šo tēmu kopija. Glezna atradās Spānijas karaliskajā kolekcijā.

Glezna tikusi interpretēta kā mākslas alegorija un pat kā komentārs par virkni radošu darbību, dievietei attēlojot tēlotājmākslu un Arahnei amatniecību. Citi uzskata, ka Velaskesa doma bija vienkārši tāda, ka, lai radītu lieliskus mākslas darbus, ir nepieciešama gan lieliska radoša darbība, gan arī smags tehnisks darbs. Citi pētnieki darbā saskatījuši politiskās alegorijas un interpretējuši to ar populārās kultūras palīdzību.

Atsauces labot šo sadaļu

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu