Dzīves telpa Austrumos
Dzīves telpa Austrumos (vācu: Lebensraum im Osten) bija vācu koloniālisma ideja, kas paredzēja vācu un pārējo ģermāņu (Herrenvolk) apdzīvojamo zemju paplašināšanu uz Vidus- un Austrumeiropā dzīvojošo tautu rēķina.
To 1890. gados Vācijas Impērijas valdnieka Vilhelma II Hoencollerna valdīšanas laikā radīja nacionālistu kustība, bet 1933. gada 3. februārī neoficiālā uzrunā Vācijas armijas augstākajiem virsniekiem kā Trešā reiha ārpolitikas pamatmērķi nosauca par kancleru pirms četrām dienām ieceltais Ādolfs Hitlers.[1] Ideja nodrošināja ideoloģisko pamatu SS reihsfīrera Heinriha Himlera vēlākajam ģenerālplānam "Ost" ("Austrumi"), kas paredzēja slāvu un citu "rasiski mazvērtīgo" iedzīvotāju (Untermenschen) iznīcināšanu vai izvešanu aiz Urāliem, bet pārējo iedzīvotāju pārvācošanu un saimniecisko ekspluatāciju. Latviešu gadījumā iznīcināt vai deportēt bija paredzēts vairāk nekā pusi tautas, tostarp pilnīgi visus latgaliešus.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Viesturs Sprūde. «1933. gada 3. februārī. “Vācu dzīves telpa”: Hitlera vīzijās vācu “Lebensraum” stiepās līdz Urāliem un ietvēra arī Skandināviju». Latvijas Avīze, 2023. gada 3. februāris. Skatīts: 2023. gada 3. februārī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |