Aizupes muiža

Latvijas kultūras piemineklis nr. 6850

Koordinātas: 56°55′18,48″N 22°35′18,96″E / 56.91667°N 22.58333°E / 56.91667; 22.58333

Aizupes muižas pils (vācu: Ahsuppen, Assupen) ir muižas kungu māja Kandavas novada Vānes pagasta Aizupē pie autoceļa V1459.

Aizupes muižas pils (Ahsuppen, pēc 1900).

Aizupes muižas pils ar parka dendroloģiskajiem stādījumiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,[1] kas sastāv no 15 ēkām, kopējā muižas zemes īpašuma platība ir 40,66 hektāri. Mūsdienās muižas centra ēkās darbojas asociācija "Dzīvesprieks", kuras pamatuzdevums ir jauniešu sociālā rehabilitācija un profesionālā pamatizglītība.

VēstureLabot

Muižas pirmais īpašnieks Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā bija hercoga Gotharda padomnieks Zalomons Hennings, kas pēc hercoga nāves 1587. gadā dzīvoja Aizupes muižā un pabeidza rakstīt Livonijas Kurzemes hroniku (Lifflendische Churlendische Chronica...), kas tapa iespiesta pēc viņa nāves 1590. gadā Rostokā, vēlāk atkārtoti Leipcigā. Līdz 1719. gadam Aizupes muiža piederēja Henninga pēcnācējiem, pēc tam Koskuliem un Mirbahiem. No 1790. līdz 1920. gadam muižas īpašnieki bija Hāni.[2]

Tagadējā muižas kungu māja būvēta 1823. gadā. Saglabājies viss saimniecības ēku komplekss: dzīvojamās mājas, lielās kūtis ar uzbrauktuvēm, spirta dedzinātava, ledus pagrabs u.c. Savulaik saimniecība tika iekļauta Kurzemes guberņas paraugmuižu sarakstā.

1939. gadā uz kungu māju pārcēla Cīravas meža skolu. Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās meža tehnikums, kuru slēdza 1985. gadā. Zviedrijas NVO Livslust 1996. gada 26. maijā bijušajās Aizupes muižas ēkās atklāja "Dzīvesprieka" mājas.

GalerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. Aizupes muiža