Uzeirs Hadžibejovs

Uzeirs Hadžibejovs; Üzeyir Hacıbəyov
Hadžibejovs 1945. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1885. gada 18. septembrī; Agdžabadi, Krievijas Impērija
Miris	1948. gada 23. novembrī (63 gadu vecumā); Baku, Azerbaidžānas PSR, PSRS (tagad Azerbaidžāna)
Profesionālā informācija
Profesionālā informācija
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Uzeirs bei Abdulhuseins bei oglu Hadžibejovs (arī Gadžibekovs, Hadžibekovs) (dzimis 1885. gada 18. septembrī, miris 1948. gada 23. novembrī) bija azerbaidžāņu komponists, muzikologs un pedagogs. Viņš tiek uzskatīts par azerbaidžāņu klasiskās mūzikas tēvu.^[1]

Komponists piedzima netālu no Šušas, ko bieži dēvē par Azerbaidžānas mūzikas un kultūras šūpuli. Pilsētu dēvēja arī par "Kaukāza mūzikas konservatoriju", jo tajā dzīvoja daudzi talantīgi mūziķi un dziedātāji.

Hadžibejovs 1908. gadā 22 gadu vecumā uzrakstīja pirmo operu islāma pasaulē Leyli və Məcnun (Leila un Madžnūns).^[2]^[3] Šī bija pirmā no 7 operām un 3 muzikālajām komēdijām, ko Hadžibejovs sarakstīja savas dzīves laikā. Tajā izmantota azerbaidžāņu tradicionālās mūzikas unikalitāte, kas iestrādāta Rietumu mūzikas žanrā, izmantojot abām tradīcijām raksturīgos instrumentus.^[4] Arī turpmāk komponists bieži apvienoja rietumu un austrumu muzikālās tradīcijas. Hadžibejovs sacerēja mūziku Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valsts himnai, ko atkārtoti pieņēma 1991. gadā pēc Azerbaidžānas neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības. Viņš komponēja arī Azerbaidžānas himnu, ko izmantoja padomju laikā.

Hadžibejevs nomira no diabēta 63 gadu vecumā un tika apglabāts Goda alejā Baku.^[5]

Atsauces

↑ Yury Gabay. «Hajibeyov [Gadzhibekov; Hajibekov], Uzeir». Grove Music Online. Oxford : Oxford University Press, 2001. doi:10.1093/gmo/9781561592630.article.12195.
↑ Soviet music and society under Lenin and Stalin: the baton and sickle. BASEES/Routledge series on Russian and East European studies (Transferred to digital printing izd.). London New York : Routledge. 2009. ISBN 978-0-415-30219-7.
↑ Soviet Asian ethnic frontiers. Pergamon policy studies on the Soviet Union and Eastern Europe. New York : Pergamon Press. 1979. ISBN 978-0-08-024637-6.
↑ «От "Лейли и Меджнун" до "Кёроглы"» (krievu). Статья опубликована в газ. „Бакинский рабочий" от 16 марта 1938 года № 61, а также в сб. „Искусство азербайджанского народа", М.—Л., 1938 г. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
↑ (az) Üzeyir Hacıbəyovun həyat və yaradıcıllığı (xanim.az izd.).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Uzeirs Hadžibejovs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[Grove-1] Yury Gabay. «Hajibeyov [Gadzhibekov; Hajibekov], Uzeir». Grove Music Online. Oxford : Oxford University Press, 2001. doi:10.1093/gmo/9781561592630.article.12195.

[2] Soviet music and society under Lenin and Stalin: the baton and sickle. BASEES/Routledge series on Russian and East European studies (Transferred to digital printing izd.). London New York : Routledge. 2009. ISBN 978-0-415-30219-7.

[3] Soviet Asian ethnic frontiers. Pergamon policy studies on the Soviet Union and Eastern Europe. New York : Pergamon Press. 1979. ISBN 978-0-08-024637-6.

[:0-4] «От "Лейли и Меджнун" до "Кёроглы"» (krievu). Статья опубликована в газ. „Бакинский рабочий" от 16 марта 1938 года № 61, а также в сб. „Искусство азербайджанского народа", М.—Л., 1938 г. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.

[xanim-5] (az) Üzeyir Hacıbəyovun həyat və yaradıcıllığı (xanim.az izd.).

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]