Ukrainas Centrālā Rada

Centrālā Rada (ukraiņu: Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts — 1918. gada 29. aprīlis). Nodibinājās Kijivā pēc Februāra revolūcijas. Līdz boļševiku revolūcijai atbalstīja Ukrainas autonomiju Krievijas sastāvā. Pēc Oktobra revolūcijas pasludināja Ukrainas Tautas Republikas nodibināšanu. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā evakuējās uz Žitomiru. Kad Brestas miera noslēgšanas laikā vācu karaspēks okupēja Ukrainu, ģenerālis Pavlo Skoropadskis padzina Centrālo Radu un nodibināja Ukrainas Valsti. Ievērojamākie Centrālās Radas darbinieki bija Mihailo Hruševskis, Volodimirs Vinničenko, Simons Petļura.

Hronoloģija

1917. gada 12. marts - Krievijas imperators Nikolajs II atsakās no troņa.
1917. gada 17. marts - Kijivā sapulcējas Ukrainas partiju, sabiedrisko organizāciju, biedrību pārstāvji un nodibina Centrālo Radu. Par priekšsēdētāju ievēl Mihailo Hruševski.
1917. gada 31. marts - tiek nodibināta pirmā ukraiņu ģimnāzija.
1917. gada marts - Krievijas Pagaidu valdība nosūta savus varas pārstāvjus - komisārus uz Ukrainu. Ukrainā divvaldība.
1917. gada 17.-21. aprīlis - Visukrainas Nacionālais kongress ar 900 delegātiem pārvēl Centrālo Radu 150 cilvēku sastāvā par priekšsēdētāju atkal ievēlot Hruševski. Kongress aicina piešķirt Ukrainai autonomiju Krievijas sastāvā.
1917. gada maija vidus - Centrālās Radas delegācija dodas uz Krievijas galvaspilsētu Pēterburgu, lai ar Krievijas Pagaidu valdību apspriestu Ukrainas autonomiju. Krievijas valdība to piešķirt atsakās.
1917. gada 18.-25. maijs - Visukrainas Karavīru kongress ievēl Simonu Petļuru par kara lietu vadītāju jaunajā Ukrainas valdībā.
1917. gada 23. jūnijs - Otrajā Karavīru kongresā Centrālā Rada vienpusēji pasludina Ukrainas autonomiju.
1917. gada 28. jūnijs - nodibina Centrālās Radas Ģenerālsekretariātu - Ukrainas valdību.
1917. gada 7. novembris - vispārējas anarhijas apstākļos Pēterburgā Ļeņina vadītie boļševiki gāž Pagaidu valdību. Centrālā Rada nosoda apvērsumu.

1917. gada 20. novembris - Centrālā Rada pasludina Ukrainas Tautas Republikas nodibināšanos.
1917. gada 10.-12. decembris - Ukrainas Satversmes sapulces vēlēšanas. Boļševiki iegūst tikai 10% balsu, tāpēc pārvācas uz Harkivu un pasludina Ukrainas Padomju valdības nodibināšanu.
1917. gada 12. decembris - Kijivā tiek atbruņotas boļševistiski noskaņotas karaspēka daļas.
1917. gada 17. decembris - Ukrainas Padomju valdība Centrālajai Radai uzstāda ultimātu par Sarkanās armijas ievešanu Ukrainā. Rada atsaka. Boļševiku daļas Antonova-Ovsejenko vadībā iebrūk Ukrainā.
1918. gada janvāris - krievu strādnieku sacelšanās Kijivā. Ukraiņu brīvprātīgo vienības līdz 4. februārim apspiež sacelšanos.

1918. gada 22. janvāris - Ukraina pasludina neatkarību. Centrālā Rada pārvācas uz Žitomiru.
1918. gada 29. janvāris - Kijivas pievārtē kaujā pret boļševikiem krīt 300 ukraiņu ģimnāzistu.
1918. gada 9. februāris - Ukrainas Tautas Republika Brestā paraksta miera līgumu ar Vācijas Impēriju.
1918. gada februāra vidus - kopīgs vācu un ukraiņu karaspēka uzbrukums boļševikiem.
1918. gada aprīļa sākums - Ukraina atbrīvota no boļševikiem.
1918. gada 29. aprīlis - Centrālā Rada pieņem Ukrainas konstitūciju un ievēl Mihailu Hruševski par Ukrainas prezidentu. Tajā pašā dienā Pavlo Skoropadskis ar vācu armijas atbalstu sagrābj varu.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukrainas Centrālā Rada.