Ujediņeņijas sala
Ujediņeņijas sala (krievu: остров Уединения) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
| Ujediņeņijas sala | |
|---|---|
| остров Уединения | |
 | |
  Ujediņeņijas sala  Ujediņeņijas sala  Ujediņeņijas sala  Ujediņeņijas sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 77°29′N 82°30′E / 77.483°N 82.500°EKoordinātas: 77°29′N 82°30′E / 77.483°N 82.500°E |
| Platība | 20 km² |
| Garums | 11,5 km |
| Platums | 5,2 km |
| Augstākais kalns | 23 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
 Ujediņeņijas sala Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies Karas jūras vidusdaļā. Tuvākā cietzeme ir Sergeja Kirova salas 150 km uz dienvidaustrumiem. Salas rietumu daļa ir pauguraina, augstākais punkts ir 23 m vjl. Austrumu daļa līdzena ar lielu smilšu sēri un plašu lagūnu. Ģeoloģiski sala veidota no smilts nogulumiežiem.[1]
Sala atrodas arktiskās tundras dabas zonā. Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas.
Vēsture
labot šo sadaļuSalu 1878. gada 26. augustā atklāja norvēģis Edvards Johansens ar kuģi Nordland un nosauca par Ensomhedeni (Ensomheden — ‘Vientulība’), neprecīzi norādot tās koordinātas.[2] 1915. gadā salu apmeklēja ekspedīcija ar kuģi Eklips, kas meklēja pazudušo Rusanova ekspedīciju. Vēlākos gados citas ekspedīcijas vairākkārt mēģinājušas salu atrast, līdz to 1933. gadā atrada Oto Šmita ekspedīcija ar kuģi Čeļuskin 50 jūdzes uz ziemeļrietumiem no Johansena norādītās vietas.[3]
1934. gadā salā tika ierīkota Ujediņeņijas polārstacija, kas darbojās līdz 1996. gadam.[4]