Zebras
Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ. To strīpas ir unikālas katram indivīdam.[1] Zebras kā visi zirgu dzimtas pārstāvji ir sabiedriski dzīvnieki un mēdz veidot gan mazākus harēmus, gan lielus barus. Zebras parasti ir 2,3 m garas un 1,25—1,50 m augstas skaustā, to svars ir apmēram 300—400 kg. Zebru strīpojuma raksts ķermenim un krēpēm ir vienots. Krēpes ir īsas un vertikāli stāvošas. Zebras atšķirībā no saviem radiniekiem zirgiem un ēzeļiem nekad nav kļuvušas par īstiem mājdzīvniekiem.
| Zebras Hippotigris un Dolichohippus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
| Ģints | Zirgi (Equus) |
| Iedalījums | |
| |
 Zebras Vikikrātuvē | |
Kopumā izšķir 3 veida zebras: tuksneša zebras (Equus grevyi), kas pieder tuksneša zebru apakšģintij (Dolichohippus), līdzenumu zebras (Equus quagga) un kalnu zebras (Equus zebra), kas pieder zebru apakšģintij (Hippotigris). Zebru apakšģints zebras ir ļoti attāli radinieki tuksneša zebrām. Pēdējās ir līdzīgākas ēzeļu apakšģintij (Asinus), toties līdzenuma un kalnu zebras ir līdzīgākas zirgu apakšģintij (Equus).
Zebras dzīvo gan savannā, gan mežos, gan krūmājos, tās ir sastopamas līdzenumos un kalnos, bet zebru dzīves telpa ir apdraudēta, izplešoties cilvēku saimnieciskajai telpai. Zebras ir arī iecienīts malumednieku mērķis, jo par nelaimi zebrām viņu skaistās, strīpainās ādas daudzi cilvēki vēlas redzēt savās mājās uz grīdas vai sienām. Visvairāk ir apdraudētas tuksnešu zebras un kalnu zebras. Līdzunumu zebrām ir plašākas iespējas atrast drošu dzīves vietu.
Vārds "zebra" ir cēlies no vecās portugāļu valodas — zevra, kas nozīmē savvaļas ēzelis.
Vēsture
labot šo sadaļuZebras kā apakšģints zirgu ģintij ir radušās pirms apmēram 4 miljoniem gadu. Zinātnieki ir pārliecinati, ka pirmā bija tuksneša zebra. ASV Aidaho štatā ir atrasti sena dzīvnieka kauli, kas pēc struktūras ir līdzīgi mūsdienu tuksneša zebras kauliem. Skeleta uzbūve ir kompakta, līdzīga zebrām, bet galva īsa un šaura, līdzīga ēzeļiem. Arī tuksneša zebrām galvaskauss ir līdzīgs ēzeļu galvaskausam.[2]
Īpašības
labot šo sadaļuStrīpas
labot šo sadaļu
Zebras ir melni vai tumši dzīvnieki ar baltām strīpām. Uz to vēderiem ir liels balts laukums. Dažām zebrām ir brūnas strīpas, kas "kā ēna" atrodas starp melnajām un baltajām strīpām.[3] Zebras uzskata par tumšiem dzīvniekiem ar baltām strīpām (nevis otrādāk) vairāku iemeslu dēļ:[4]
- Baltiem dzīvniekiem būtu ļoti grūti izdzīvot Āfrikas līdzenumos un mežos.
- Līdzenuma zebrām var skaidri redzēt, ka baltais raksts ir uz tumša fona.
- Ja laukums starp krāsainajām strīpām kļūst relatīvi plats, tad laukums zaudē savu intensitāti.
Fakts, ka lielākajai daļai zebru ir balts vēders, nenozīmē, ka zebras ir baltas ar tumšām svītrām, jo lielākajai daļai savvaļas dzīvnieku ir gaiši vai balti vēderi un kājas.
Strīpas vienmēr ir vertikālas uz galvas, pleciem un kopumā uz ķermeņa, jauktas ar horizontālām svītrām uz gurniem un kājām. Daži zoologi uzskata, ka svītras strādā kā kamuflāža. Pirmkārt vertikālās svītras palīdz zebrai noslēpties augstajā savannas zālē, kas pirmajā mirklī šķiet absurdi, jo zāle nav ne balta, ne melna. Bet zebras galvenais ienaidnieks lauva ir krāsu akls. Teorētiski, ja zebra stāv nepakustoties zālē, tad lauva to nevar ieraudzīt. Turklāt zebras ir bara dzīvnieki, un ja daudzi strīpaini dzīvnieki stāv viens pie otra, plēsējam ir grūti izšķirt, kur viens dzīvnieks sākas un kur beidzas. Bars tam var izskatīties kā viens liels dzīvnieks. Tas apgrūtina lauvu izvēlēties medījumu, kuru īpatni atšķirt un nomedīt.[5] Ja zebru bars sāk skriet un riņķot dažādos virzienos, tad lauvam var rasties grūtības saprast, kuras vertikālās strīpas kustas kurā virzienā, kas atkal apgrūtina plēsoņu izvēlēties upuri.
Strīpām zinātnieki piešķir arī seksualitātes nozīmi, tā kā katram indivīdam ir atšķirīgs raksts, tad strīpas ļauj atpazīt un izcelt kādu konkrētu zebru.
Nesenākas teorijas un pētījumi par zebru krāsu nozīmi ir pierādījuši, ka zebru vertikālās strīpas ir efektīvas, lai "sajauktu galvu" cece mušām.[6] Alternatīvas teorijas uzskata, ka zebru svītras sakrīt ar zemādas tauku rakstu un kalpo kā kopīga termoregulācijas sistēma, kas stiprina teoriju par to, ka svītru raksts dod otram dzīvniekam informāciju par indivīda spēku un spēju turpināt dzimtu.
Zebru termoregulācijas sistēma ir ļoti efektīva Āfrikas klimatā, tās apspalvojums atstaro līdz 70% saules gaismas.[7]
Gaitas
labot šo sadaļu
Tāpat kā citi zirgi zebras soļo, rikšo un lēkšo. Tās kopumā ir lēnākas nekā zirgi, tomēr izcilā izturība garās distancēs ļauj tām aizbēgt no vajātājiem. Ja zebru vajā plēsīgs dzīvnieks, tā skrien zigzag veidā, padarot medības plēsoņam grūtākas. Ja zebrai nav kur aizbēgt, tā sper, kož un, ceļoties pakaļkājās, sit ar priekškājām.
Maņas
labot šo sadaļuZebrām ir lieliska redze. Zinātnieki ir pārliecināti, ka zebras redz krāsās. Kā visiem zirgiem, zebrām acis ir novietotas galvas sānu plaknēs, ļaujot pārredzēt plašu teritoriju. Zebrām ir arī nakts redze, lai gan tā nav tik labi attīstīta kā plēsoņām, tomēr to kompensē zebru labā dzirde.
Zebrām ir labi attīstīta dzirde, un zebru ausis ir lielākas nekā mājas zirgiem. Zebras kā visi zirgu dzimtas pārstāvji var pagriezt ausis jebkurā virzienā. Zebrām bez labas redzes un dzirdes ir arī laba oža un garšas sajūta.
Zebru pieradināšana
labot šo sadaļu
Cilvēki ik pa laikam vēlas pieradināt zebras, īpaši lietošanai Āfrikā, jo zebras ir izturīgākas pret Āfrikas slimībām nekā zirgi. Piedevām zebras ir imūnas pret cece mušu kodieniem. Tomēr visi cilvēku mēģinājumi ir cietuši neveiksmi, tā kā zebras, salīdzinot ar zirgiem, ir neparedzamākas un tendētas uz paniku stresa situācijās. Tādēļ jebkura veida zebroīds — zebra jaukta ar zirgu vai ēzeli, ir daudz piemērotāks darbam un nebrīvei, nekā tīrasiņu zebra.
Anglijā zoologs — kolekcionārs lords Rotšilds lietoja zebras, lai tās vilktu viņa karieti. 1907. gadā ārsts Rosendo Ribeiro, kurš bija pirmais ārsts Nairobi Kenijā, lietoja zebru, lai jāšus dotos mājas vizītēs. 19. gadsimta vidū valsts vīrs Georgs Grejs, izbeidzot dienestu Dienvidāfrikā, importēja zebras uz Jaunzēlandi, lai tās vilktu karieti viņa privātajā Kavau salā.
Zebras mūsdienās
labot šo sadaļu
Cilvēks ar savu darbību jau labu laiku apdraud zebru populāciju. Tās joprojām tiek medītas skaisto ādu dēļ. Kāpas kalnu zebras bija tik masveidīgi izmedītas, ka 1930. gados bija saglabājušies tikai kādi 100 īpatņi. Kopš tā laika, izveidojot rezervātus un aizliedzot medības, to skaits ir pieaudzis apmēram līdz 700 īpatņiem, kas joprojām ir neliels, un ir jādara viss iespējamais, lai nosargātu šo sugu.
Cilvēki apdraud arī tuksnešu zebras. Medības un dzīvu īpatņu ķeršana, lai tos pārdotu, ir samazinājusi zebru skaitu līdz kritiskai robežai. Lai arī līdzenuma zebru skaitliski ir visvairāk, to teritorijas samazina cilvēku lauksaimnieciskā darbība un malumednieki tās medī kā ikvienu citu zebru. Kvagas, kas vēl dzīvoja 19. gadsimta beigās, mūsdienās ir izmirušas.
Zebru sistemātika
labot šo sadaļu- Zebru apakšģints (Hippotigris)
- Līdzenumu zebra (Equus quagga)
- Bezkrēpju zebra (Equus quagga borensis)
- Burčela zebra (Equus quagga burchelli)
- Čapmana zebra (Equus quagga chapmani)
- Granta zebra (Equus quagga boehmi)
- Kravšeja zebra (Equus quagga crawshayi)
- †Kvaga (Equus quagga quagga)
- Selusa zebra (Equus quagga selousi)
- Kalnu zebra (Equus zebra)
- Kāpas kalnu zebra (Equus zebra zebra)
- Hartmaņa kalnu zebra (Equus zebra hartmannae)
- Līdzenumu zebra (Equus quagga)
- Tuksneša zebru apakšģints (Dolichohippus)
- Tuksneša zebra (Equus grevyi)
(†) - izmirusi organismu grupa
Galerija
labot šo sadaļu-
Tuksneša zebra
(Equus grevyi) -
Kalnu zebra
(Equus zebra) -
Līdzenumu zebra
(Equus quagga) -
.jpg)
.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Džuljeta Kletona-Broka "Zirgi. Enciklopēdija", Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 9984-17-076-4
- ↑ Hunt, Kathleen "Horse Evolution"
- ↑ Gould, S. J. (1983) Hen's Teeth and Horse's Toes: Further Reflections in Natural History. New York: W. W. Norton and Company
- ↑ Wingert, June M. (1999-11-05). "Is a zebra white with black stripes or black with white stripes?
- ↑ "How do a zebra's stripes act as camouflage?
- ↑ Waage, J. K. (1981). How the zebra got its stripes: biting flies as selective agents in the evolution of zebra colouration. J. Entom. Soc. South Africa
- ↑ AWF: Wildlife: Zebra