Burčela zebra
Burčela zebra, arī Damāras zebra (Equus quagga burchelli) ir viena no līdzenumu zebras (Equus quagga) pasugām, kas kādreiz bija sastopama Āfrikas dienvidaustrumu savannu teritorijās, no Etiopijas dienvidiem līdz Dienvidāfrikas austrumiem, daļēji apdzīvojot arī Angolu. Mūsdienās tā mājo Kvazulu-Natālā un Etošas nacionālajā parkā Namībijā, kā arī tā sastopama vairākos pasaules zoodārzos.
| Burčela zebra Equus quagga burchelli (Gray, 1824) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
| Ģints | Zirgi (Equus) |
| Apakšģints | Zebras (Hippotigris) |
| Suga | Līdzenumu zebra (Equus quagga) |
| Pasuga | Burčela zebra (Equus quagga burchelli) |
| Sinonīmi | |
| |
 Burčela zebra Vikikrātuvē | |
Izmiršana un atdzimšana
labot šo sadaļu
_(31968803582).jpg)
Kādreiz Āfrikas savannā bija tūkstošiem Burčela zebru, bet ap 1910. gadu situācija mainījās.[1] Intensīvas zebru medības un lauksaimniecības attīstība noveda pie situācijas, ka zebru skaits krasi samazinājās. Ilgstoši valdīja uzskats, ka 1918. gadā Berlīnes zoodārzā nomira pēdējā Burčela zebra.[2] Tomēr Āfrikas pētnieki Grovs un Bells savā 2004. gada publikācijā paziņoja, ka Burčela zebra joprojām dzīvo savvaļā. Autori, pētot afrikāņu nomedīto dzīvnieku ādas, to vidū atklāja arī tipiskās gaišās Burčela zebru ādas.[1] Padziļināti izpētot un salīdzinot Burčela zebru un Damāras zebru (Equus quagga antiquorum), zinātnieki secināja, ka faktiski tās ir viena un tā pati pasuga.[3]
Izskats
labot šo sadaļuZebru tēviņi un mātītes ir līdzīgi augumā un svarā. To augstums skaustā ir 1,3—1,4 m, svars 290—340 kg.[4] Zebru ērzeļiem parasti ir masīvāks kakls nekā ķēvēm. Burčela zebrām ir raksturīgas brūnganas svītras starp melni-baltajām svītrām. Svītru raksts var būt ļoti dažāds, bet uz kājām un vēdera tas var izzust. Ķermeņa pamatkrāsa ir krēmīgi balta, reizēm var būt viegli rūsgana.
Uzvedība
labot šo sadaļu
Burčela zebras uzturas klajās un īsas zāles savannu teritorijās,[4] bet tās mēdz ieklīst arī teritorijās ar garu zāli un mežos. Zebras parasti ir pirmās, kas apgūst jaunas ganību vietas, tad tām seko gnu un gazeles. Tuvojoties naktij, zebras cenšas atgriezties vietās, kur zāle ir īsa un kur var tālu redzēt. Tās var noiet pat 17 km, lai atgrieztos drošākā vietā. Barā, kamēr lielākā daļa zebru guļ, neliela grupa paliek nomodā un uzrauga teritoriju, vai tai netuvojas plēsīgie dzīvnieki.[4] Nakts laikā sargu grupa nomainās.
Burčela zebras ir ļoti sabiedriskas. Tās dzīvo nelielās ģimenēs, kas sastāv no ērzeļa un dažām ķēvēm ar jaunākajiem kumeļiem. Starp harēma ķēvēm ir stingra hierarhija. Ērzelis sargā savu harēmu no citiem ērzeļiem un plēsīgajiem zvēriem. Kad ģimene dodas meklēt jaunas ganību vietas vai ūdeni, ceļu izvēlas un grupu vada alfa ķēve. Gājienu noslēdz ērzelis, uzraugot apkārtni pret briesmām. Ganoties harēmi bieži apvienojas lielākos baros gan savā starpā, gan ar antilopēm gnu.
Vairošanās
labot šo sadaļuĶēves dzimumbriedumu sasniedz apmēram 3 gadu vecumā, bet ērzeļi 6 vai pat vairāk gadu vecumā. Kad jauna zebru ķēve pirmo reizi meklē partneri, par viņu savā starpā cīnīties var līdz pat 18 ērzeļu. Ķēves grūsnības periods ilgst apmēram 12 mēnešus. Parasti katru gadu piedzimst viens kumeļš. Kumeļi Burčela zebrām var piedzimt jebkurā gadalaikā, bet visvairāk tie dzimst lietus sezonā, decembrī un janvārī.[4] Māte vairākas dienas sargā jaundzimušo, turot to atsevišķi no bara, kamēr mazais kumeļš iemācās atpazīt savu māti pēc smaržas, izskata un balss. Tieši šajā laikā, kamēr kumeļš nav bara aizsargāts, mirst visvairāk jauno zebrēnu, kas tiek lauvu un hiēnu nomedīti.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Burchell's Zebra
- ↑ Blue Forest Safaris: Burchell's Zebra
- ↑ Groves, C. P.; Bell, H. B. (2004). "New investigations on the taxonomy of the zebras genus Equus, subgenus Hippotigris". Mammalian Biology. 69: 182–196. doi:10.1078/1616-5047-00133
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 ADW: Burchell's Zebra